|
12. – 15. augusts. “Arcus” kauss. Valkininkai, Lietuva.
Šos mačus mēs ar Valdi bijām jau sekmīgi izmēģinājuši pirms trīs gadiem, tāpēc zinājām kur ir jābēg no nelidojamās prognozes Latvijā
Sacensībām ir FAI2 kategorija, organizācija – attiecīgā līmenī, ieskaitot kreklus, ēdināšanu un bezmaksas alu katru dienu. Pa šiem gadiem pie lidlauka ir uzradies arī tīri gaumīgs kempings ar visu nepieciešamo. Lietuviešiem piedalās gandrīz visi labākie piloti. Vēl ir bariņš igauņu, viens baltkrievs un mēs 4 latvieši – vēl arī Diāna un Mintons no “Adrenalīna”. Papildus intriga – potenciālā iespēja legāli lidot virs Viļņas, jo sakarā ar lidostas remontu, ir noņemti visi gaisa telpas ierobežojumi. Tuvākos 50 gadus otras tādas izdevības var nebūt...
Pirmajā dienā vējš ir ap 12 – 14 m/sek pie bāzes. Brīnumaini, bet organizatori līdz pat pēdējam sapņo par sacensību lidojumiem, pat sazīmē tāsku ar distanci pie 100 km (mazāk jau nav jēgas tādā vējā). Startus ik pa brīdim atliek, atver, aizver, pārceļ, vējš tikai pieņemas. Beidzot pielec, ka nav jēgas. Arī tie daži nostartējušie vairāk domā par drošu tikšanu lejā, nekā par termāļiem. Pārējie svīstam lejā 35 grādos – ir vasaras karstuma rekords. Vakarā “razborkas”, jo kādam no nostartējušajiem joprojām liekas, ka par to pienākas kaut kādi punkti. Īsāk – tāsks tiek loģiski anulēts.
Otrā diena rādās bezcerīga jau no sākuma dēļ pilnīgas ēnas un lietutiņa, kam negribīgi piekrīt arī organizatori. Lidošanu aizvietojam ar jautru laivu braucienu. Daži izmirkst līdz vīlei, divas leišu ekipāžas neiztur latviešu diktēto tempu un avarē. Vakarā – pirts.
Trešā diena – tāsks šķērsvējā gar Baltkrievijas robežu. Brīfingā stingra instruktāža robežnepārkāpšanas jautājumos. Apstākļi rādās lidojami, kaut bāze pazema un maršruts pāri mežiem. Golu nesasniedz neviens, vairums “izbombījas” sākumā vai aiz 1. kontrolpunkta. Vairāki dabū nulli par piezemēšanos pierobežas zonā. Valdim paveicas būt piektajam tāska kopvērtējumā. Man - Ivaram arī paveicās. Pat ļoti. Par nepareizu lēmumu tiku ļoti zemā augstumā sodīts ar pamatīgu “frontāli”. Jau pēc 2 sekundēm mīksti ieligzdoju priedes galotnē. Pirmo reizi kaut kas tāds. Tur – kokā arī nosēdēju 2 stundas uz zara. Īsināju laiku ar sviestmaizēm un internetu, līdz mani nocēla. Vēl 3 stundas pagāja, līdz lēni un cik vien iespējams maigi dabūja lejā spārnu. Superprofesionāla glābēju komanda, kas arī paši ir labi piloti. Paldies kokam, glābējiem un manam sargeņģelim, jo tiku cauri bez skrambiņas. Bet ir viela pārdomām... Arī spārnam skāde izrādījās daudz mazāka, nekā likās, - to izdevās salāpīt līdz nākošās dienas startam.
Ceturajā - pēdējā sacensību diena ir vislidojamākie apstākļi. Diemžēl, vējš nav uz Viļņu. Nolikts 77 km. maršruts, kuru jāveic, aplidojot slēgtu militāro zonu pie Alytus. Man pat nav šaubu, ka ir jāstartē. Izdodas sasniegt golu un uzvarēt tāska sporta klases vērtējumā. Valdim pietrūkst kādu 20 km, bet tas viņam netraucē sīvajā konkurencē iegūt kopvērtējuma godpilno sudraba medāli sporta klasē! Jo demonstrēja cienījami stabilu līmeni, bez kritumiem (tpu, tpu, tpu!). No latviešiem šāds medālis tika arī Diānai - dāmu vērtējumā. Mintonam veicās mazāk, bet bija priecīgs, ka vinnējis visus igauņus.
|
 |
paraplāns, paraglider, paraplan, paragleiter, paragliding, drachen, parapente, paragliding in Latvia, sex, drugs, rock'n'roll, Elvis Presley, xxx, vario, harness, Pamela Anderson, Adrenalīns, adrenalins, Parabalt, ridge soaring, thermals, thermaling
|
