Tiem, kuri domā, ka gribētu...
Ar šo raksta gabalu gribētu mēģināt sniegt potenciālajiem interesentiem nelielu priekšstatu par to, ko cilvēks varētu iegūt un ko zaudēt sākot nodarboties ar paraplanierismu Latvijā.
Kas tas ir?
Īsais kurss lasāms šeit.
Inventārs
Paraplanierisms noteikti ir vismasveidīgākais aviosporta veids pasaulē un tāds tas ir tāpēc, ka jums nav nepieciešama dzelzs veselība, iznīcinātāja pilota reakcija, gadiem ilgi treniņi un sešciparu kapitāls bankā lai sekmīgi lidotu. Nav mazsvarīgi arī tas, ka viss lidošanai nepieciešamais satilpst mugursomā un sver ap 18kg. Lidošanai nepieciešamais minimums ir pats paraplanieris jeb spārns, uzkabe (parasti dēvēta par „somu” vai „benķi”), kurā pilots sēž lidojot, ķivere un rezerves izpletnis gadījumam, ja kas noiet greizi. No papildaprīkojuma svarīgākā lieta ir variometrs (aparāts, kas mēra jūsu vertikālo ātrumu), rācija un GPS uztvērējs. Inventāra izmaksas varētu būt ap 2000 latiem pērkot visu jaunu. Ir pieejami arī lietoti spārni un pārējais inventārs, tomēr šajā gadījumā noteikti prasiet pietiekami pieredzējušas un materiāli neieinteresētas trešās personas viedokli.
Vai es to varu?
Visbiežāk dzirdētā atruna ir „man bail no augstuma”. Atzīšos, ka es arī jūtos visai draņķīgi stāvot kraujas malā vai tīrot jumta ūdens noteces renes otrā stāva augstumā. Īsumā, ja kalnos jums nav bail braukt ar pacēlāju kuru parasti dēvē par „krēslinieku”, tad mierīgi varēsiet lidot. Paraplanierisms, lai arī izskatās visai līdzīgs, nav izpletņlēkšana, kur jālec ārā no lidaparāta. Starts notiek no zemes vai kalna nogāzes un, ja viss tiek darīts kaut cik pareizi, pilotam ir diezgan laika pārbaudīt vai viss ir kārtībā un pārtraukt startu ja tas tā nav. Fiziskā ziņā paraplaniera vadīšana neprasa nekādu īpašu spēku vai veiklību ja vien negrasāties nodarbosieties ar akrobātiku. Starp citu, šis ir viens no sporta veidiem, kur sievietes var pilnīgi mierīgi lidot vienā ieskaitē ar vīriešiem un viņus pārspēt.
Bīstamība
Tas, protams nav gluži tas pats, kas spēlēt golfu, bet izejot atbilstošu apmācību paraplanierisms ir aptuveni tik pat bīstams kā jebkurš cits aktīvs sporta veids piem. kalnu slēpošana vai snovbords. Šeit pats galvenais ir vienmēr reāli novērtēt savas spējas. Sākumā gan jābūt gatavam paciest vienu otru zilumu, nobrāzumu vai sāpošu potīti.
Apmācība
Lai iegūtu lidošanai nepieciešamās pamata iemaņas normālam cilvēkam pietiek ar nedēļu gariem kursiem, kuru laikā iemācīsieties startēt, veikt pamata manevrus gaisā un nosēsties aptuveni tur, kur esat nodomājuši. Papildus praktiskajām nodarbībām vakaros apgūsiet diezgan intensīvu teorētisko ievadu meteoroloģijā, lidošanas noteikumos un pirmās palīdzības sniegšanā. Šādus kursus iespējams iziet arī Latvijā, bet tad jārēķinās ar to, ka apmācība notiks tikai brīvdienās. Tas nozīmē, ka vajadzēs ziedot kursiem kādas sešas nedēļas nogales un tur savas korektīvas parasti ievieš laika apstākļi, tāpēc kursu nobeigšana var prasīt gandrīz visu vasaru. Kursu izmaksas gan šeit, gan Austrumeiropas valstīs (piem. Slovākijā) būs ap 300 latiem un iegūtā licence dos jums tiesības lidot citu pilotu uzraudzībā.
Pavisam noteikti nemēģiniet apgūt lidošanu patstāvīgi, jo tas ar ļoti lielu varbūtību var beigties pavisam bēdīgi. Tāpat PAT NEDOMĀJIET par lidošanu striķī aiz automobiļa vai tamlīdzīgi. No savas pieredzes jau zinām, ka ar lidošanas vīrusu inficēts cilvēks līdz tamlīdzīgām idejām aizdomājas ļoti ātri.
Lidošana Latvijā
To, ka Latvijā nav „ne augstu kalnu, ne dziļu gravu” mēs zinām jau no bērnudārza laikiem un šajā ziņā nekas pie mums tā arī nav izmainījies. Jebkuram par gaisu smagākam lidaparātam ir nepieciešams spēks, kurš to virza uz priekšu un attiecībā uz paraplanieri šo spēku iespējams iegūt planējot uz leju vai ar neliela motora palīdzību.
Brīvā lidošana
Pirmā iespēja ir tikt pēc iespējas augstāk un planēt. Šajā gadījumā dzinējspēks būs gravitācija un planieris nepārtraukti zaudēs augstumu. Tipisks paraplanieris grims ar ātumu aptuveni 1 m/s lidojot ar ātrumu ap aptuveni 36 km/h. Labā ziņa ir tā, ka augstums rūk tikai attiecībā pret apkārtējo gaisu, tāpēc, ja pa ceļam palaimēsies atrast pietiekami stipru augšupejošo gaisa plūsmu un viņā noturēties, tad lidojums būs arī pietiekami ilgs un varbūt arī tāls. To dēvē par „brīvo lidošanu”.
Latvijā var atrast vismaz desmit nogāzes no kurām iespējams noplanēt, tik lidojuma ilgums būs labi ja pusminūte. Pirmajā reizē neaizmirstami iespaidi garantēti un šāda lidošana ir pat ļoti ieteicama jo ļauj labi iemācīties startēt un piezemēties. Tomēr diezgan drīz šāda „lēkāšana” apnīk un gaisā gribas pavadīt ilgāku laiku. Par prieku paraplanieristiem Latvijā tomēr ir divas vietas, kur pie piemērota vēja virziena un stipruma veidojas dinamiskā plūsma, parasti saukta par „dinamiķi”. Lietas būtība ir tāda, ka gaiss, saduroties ar kādu šķērsli cenšas to apiet un, ja šķērslis ir pietiekami plats, gaisam nekas cits neatliek, kā celties uz augšu un šī kustība ļauj kaijām un arī mums lidot kamēr vien vējš saglabājas. Lidojuma augstums gan būs kādi padsmit metri virs reljefa bet atceraties, ka tas jau ir gandrīz piektais stāvs. Šīs divas vietas ir Aizkraukles pilskalns Skrīveros un Baltijas jūras stāvkrasts pie Jūrkalnes. Pēdējais ir sevišķi iecienīts, jo pie piemērota vēja no Jūrkalnes var aizlidot gandrīz līdz Pāvilostai un atpakaļ, kamēr Skrīveros lidojamā zona ir vien kādi 300metri. Ne velti Jūrkalni ir ļoti iecienījuši leiši, kaut pašiem ir daudz augstākās Kuršu kāpas.
Tas, dēļ kā vairums pilotu ir gatavi dzīties pāri puspasaulei un par ko labprāt piestāstīs pilnas ausis jebkuram, kurš vien būs gatavs klausīties, ir lidošana „termāļos”. Termāļi ir augšupejošas gaisa plūsmas, kuras var uznest paraplanieri ar visu pilotu līdz pat augstumam, kur kondensējas mitrums un veidojas mākoņi. Šis augstums ir atkarīgs no temperatūras un gaisa mitruma un tiek saukts par mākoņu bāzi. Latvijā, karstā vasaras dienā bāze ir ap 1,5-2 km augstumā tomēr man zināmais rekords ir 3 km. Sliktā ziņa ir tā, ka lai sāktu celties uz augšu termālī ir nepieciešams vismaz 100 metru augstums bet, tā kā pirms tam termālis vēl jāatrod, tad pilotam lidojums ir jāsāk vismaz no 300 metriem, lai būtu kaut cik reālas iespējas aizlidot. Par cik šādu kalnu mums nav, tad gaisā ceļamies ar vinčas palīdzību. Vinčām ir vairāki veidi un daudzas variācijas bet process būtībā ir tāds pats, kā laižot gaisā pūķi. Trīs galvenie vinčas trūkumi ir šīs padarīšanas visai lielās izmaksas, tas, ka pasākumam nepieciešams liels lauks vai pietiekami garš vientuļa ceļa posms bez vadiem un kokiem malās un vismaz divi cilvēki, kas visu procesu nodrošina. Viss tas nozīmē, ka brīvajai lidošanai Latvijas apstākļos nepieciešams sapulcināt pietiekamu skaitu domubiedru, kas to var finansēt un apkalpot un tas ne visur ir iespējams.
Vēl gribētu brīdināt visus topošos brīvlidotājus, par to, ka termālis nav nekāds lifts, kuru pietiek tikai sameklēt un viņš jūs garantēti nogādās līdz mākoņa zelta maliņai. Kad tajā ielidosiet, spārnu pamatīgi purinās un termāļa struktūra ir tāda, ka tas jūs visu laiku centīsies no sevis izgrūst. Citiem vārdiem, uz sekmīgiem termāliem lidojumiem pilots nevar cerēt tūlīt pēc nedēļu garu kursu pabeigšanas, jo tam tomēr vajadzīga pāris gadu pieredze.
Visa šī, visai garā problēmu saraksta „plusu” galā ir absolūti fantastiskā iespēja lidot kā putnam un ļoti bieži arī kopā ar tiem, jo visi lielie putni izmanto termāļus kad vien tas iespējams, un protams, ir īsti brīvās lidošanas speciālisti. Ja paveicas pietiekami tālu aizlidot, tad vajadzēs atrast veidu, kā tikt atpakaļ (parasti nākas ķerties pie autostopiem) un, ja jūsu finišam būs kaut viens liecinieks, tad atbildot uz jautājumu par to, kur palikusi lidmašīna, nāksies arī nolasīt nelielu ievadu paraplanierismā. Atalgojums būs tāds, ka kaut uz brīdi būsiet iekļuvis vietējā varoņa statusā un to dikti ieteicams izmantot lai sarunātu transportu līdz jums interesējošajam punktam.
Lidošana ar motoru.
Otrā iespēja noturēties gaisā ir kompensēt augstuma zudumu ar motoru dzīta propellera palīdzību. Tā kā tipisks spārns sāk lidot pie ātruma nedaudz virs 25 km/h, startēt var jebkurā pietiekami līdzenā laukā pacelšanās ātrumu sasniedzot ar personīgo apakšējo ekstramitāšu palīdzību. Ja jums palīdzēs kaut neliels pretvējš, tad no zemes atrausieties burtiski pēc pāris soļiem.
Lidošanai ar motoru ir nepieciešama vieta, no kuras startēt un nolaisties, kā arī vēlams, lai gaiss nebūtu pārāk turbulents. Latvijā piemērotu pļavu un lauku patiešām netrūkst. Agrie saullēkti un garie vakari vasarā nodrošina iespēju komfortabli lidot daudzas stundas katru dienu, kad vien to atļauj laika apstākļi, jo termiski aktīvais diennakts laiks ir aptuveni no plkst. 12 līdz 16. Tātad, mūsu zemīte no motorlidošanas viedokļa ir pat ļoti laba vieta. Motors gan sadārdzina nepieciešamā inventāra izmaksas aptuveni divas reizes toties šādi lidojot jūs būsiet pilnīgi neatkarīgs no citiem. Otrkārt, ar motoru, ja vien to atļauj vēja stiprums, varēsiet lidot nevis „kur sanāk” bet „kur vajag” un, ja lidojuma augstums nepārsniedz 300 metru virs reljefa, tad jūsu rīcībā ir praktiski visa Latvijas teritorija ar nelieliem izņēmumiem.
Vienīgais būtiskais motora trūkums, manuprāt, ir tāds, ka tas atņem lidojumam lielāko daļu no tām izjūtām, kuru dēļ es vispār lidoju, bet tas ir tīri subjektīvs viedoklis.
Klubs „Spārni”
Klubs „Spārni” tika nodibināts 2003. g. jūnijā. Toreiz mēs bijām neliels lidotgribētāju pulciņš, bet bez kādas vērā ņemamas pieredzes. Tā kā paraplanierisms mums likās reālākais ceļš, kā īstenot savus sapņus, tad sākām meklēt padomus, inventāru un paugurus, Latvijā sauktus par „kalniem”. Pa šiem gadiem esam uzkrājuši nelielu pieredzi un vairumam no kluba biedriem paraplanierisms ir izraisījis neārstējamu atkarību.
Mūsu klubs ir dibināts tikai un vienīgi tāpēc, lai tā biedriem būtu iespēja lidot. Lidošanai, tāpat kā auto vadīšanai nepieciešama atbilstoša licence. Interesentiem mēs varam iemācīt pamatiemaņas spārna kontrolēšanā uz zemes, bet, lai kļūtu par pilnvērtīgiem kluba biedriem, jums vajadzēs beigt kursus kādā no atbilstoši sertificētiem klubiem, kuri nodarbojas ar pilotu apmācību. Protams, mēs būsim priecīgi palīdzēt ar ieteikumiem un kontaktiem, bet paši maksas apmācību neveicam.
Ja vēl nenobijāties, tad rakstiet kas uz sirds!
