Stratus kauss.

Šogad Stratus kausam pieteicos, kad aiz loga vēl sniegs nebija lāgā nokusis. Gan tāpēc, ka iepriekšējo sacensību t-krekli jau novalkāti, gan ticot, ka arī šoreiz pasākums būs augstā līmenī novadīts.

Organizatori bija atraduši ļoti labu bāzes vietu Nemunas upes ielejā netālu no Čekiškes ciema. Pieticīgākie varēja teltis uzsliet, prasīgākajiem bija pieejami arī numuriņi netālu esošajā viesu mājā.

Kā stāstīja Aurēliuss, šī vietiņa tik mērķtiecīgi tika aplidota pirmo reizi. Tās plusi ir veseli trīs asfaltēti vinčojamie ceļi trim vēja virzieniem. Mīnusi - salīdzinoši netālā Krievijas robeža un gaisa telpas ierobežojumi. Sacensību laikā bāzes griesti tika pacelti līdz 1961m VJL. Virs tiem sacensību dienās darbojās aktīvs militāristu NOTAM. Piebildīšu ka nevienu dzelzs putnu gan tā arī neieraudzīju pa abām dienām.

Par sacensībām.

Labi organizētas, ar bezmaksas retrīvu, iespēju attālināti sekot sacensību gaitai vietnē airtribune.com, pārdomātu "atpūtas" programmu pirmās dienas vakarā iekļaujot vakariņas, pirti, filmu vakaru.

Pirmajā dienā diži nepiedomāju pie snieguma. Aiz ilgās nelidošanas biju izlēmis vnk izbaudīt iespēju pabūt debesīs. Tā pēc iespējas ilgāk. Ar otro piegājienu trāpīju "aktīvajā ciklā" kas ieviesa korekcijas rīcības plānā, jo vismaz pāris reizes nācās mukt no termāļiem lai nedabūtu soda punktus pārkāpjot atļautos 1961m. Lai vai kā lidojums izdevās patīkams un vēl jo vairāk tāpēc, ka sasniedzu Golu.

Otrajā dienā solītais stiprāks vējš neatnāca, bet šķibāks palika gan. Starta pozīcija šodien bija izdevīgāka, tāpēc izdevās ieķerties termāļos jau ar pirmo piegājienu. Pirms starta ievēroju ka daži piloti pēc vājāka termāļa apstrādes un starta cilindra šķērsošanas cenšas atgriezties lai atrastu ko labāku. Gandrīz visiem tas arī izdevās. Šo noskatīto taktiku sportiskās intereses pēc pielietoju arī es, jo līdz starta līnijai "nopūtos" kāda kilometra augstumā, un redzot klajas debesis tālāk nospraustajā maršrutā izlēmu paprovēt atgriezties. Ha, un tas izdevās. Tiekot atpakaļ līdz cilindra vidum pazaudēju kādus 300 m augstuma un atradu citu jau stiprāku termāli, ar kuru tad arī uzgriezu līdz pat limitam un līdzīgi kā iepriekšējā dienā devos distancē ar pilnu akseli un "ausīm". Sajūta patīikama, kad ar 60-70km/h šķērso starta cilindru gandrīz 2km augstumā. Pirmās dienas scenārijs turpinājās līdz distances vidum. Neveiksmīgā kārtā, brīdī kad bija iestājusies neplānota termālā pauzīte biju salīdzinoši zemu. Mēģināju kko skrāpēties, bet ne pārāk veiksmīgi, un nācās piezemēties vietiņā Pilis. Vienīgais mierinājums, ka pirms tam pārlidoju patiešām skaistu pili uzķerot nelielus siltā gaisa burbulīšus virs tās. Acīmredzot vietas nosaukums arī radies no tās pils. Todien veicu apm. 3/4 distances.

Secinājumi?
Lidot ir Forši, un lidot labā kompānijā ir Forši jo Forši :)

Valdis