Skaisti!!! Dīdījos ilgi un dikti. Visu nedēļu vēroju prognozi un ar nepacietību gaidīju 6-dienu. Viss sapasēja – labs laiks, lidot griba un „lidkomplekts” ar minimālo nepieciešamo aprīkojumu arī tika iespiests Mazajā  Baltajā Mersedesā.

6-dienas vakars. Neticu savai laimei! Suports ir līdz (Jānis-juniors, Kristīnas jaunkundze un vel daži bērni) un dodamies uz tuvāko lauku iečekot vēju – ups, tā vienkārši nav. Kas ir bezvējš mežonīgam parapenterim?! Kabinos klāt, uzsildu motoru un pārbaudu „amortizatorus”. Kājas tur, mugura arī. Starts un ... pļukšč – piezemējos uz ceļiem. Ar trešo reizi knapi nostartēju un jau gaisā būdams pieņemu negrozīgo lēmumu neizmantot priekšējo konteineri (proti, „zapaskai” ). Gāze rokā , fočuks kabatā, apakšā līdz sāpēm pazīstamas vietas. Gaiss mierīgs un ļaudis ziņkāri skatās gaisā un cenšas kaut ko pateiktvicinot ar rokam. Cik maza, bet skaista Kazdanga izskatās no gaisā. Pēc 5 minušiem saprotu ka piekare izregulēta līdz „vairs nevaru” bet tas taču nav šķērslis ...Stunda paskrien  ātri un nolaidos pie starta jau vakara krēslā, nolidojot nieka 28 km.

7-diena. Nav vēja. Vietējie bāleliņi saspiežas „Auģikā” un pie mājas vārtiem izliekas ka viņam neko nevajag. Vafaciņa ( Vecmāmiņa – bērnu slengs) pastāstīja kādu rezonansi izraisīja lidojumi par Kazdangai ka ari nodeva ieteikumus un lūgumus un adreses kur man šodien būtu jāpakavējas lai pilsoņi var iemūžināt ko neparastu virs viņu mājam. Viss tika apkopots un fiksēts lidošanas plānā. Piensaimnieki draud ar ražošanas apstādināšanu, ja es nestartēšu tuvākajā laikā. Par spīti solījumam ražošana notika arī turpmākajās 2 stundās, bet startēju vēl vēlāk, kad parādījās gaisa kustība. Piensaimnieki piedraudēja atšaut gaisā, ja rīt nenolidošu pie pienotavas. Lidoju gar laukiem, vēroju dabu un atradu jaunu (man līdz šim nezināmu) vēja virziena noteikšanas metodi no gaisa. Secināju ka relatīvi smagie putni (gulbi ) ceļas gaisā pret vēju.

1-diena. Es piensaimniekiem neticēju, bet nākamā dienā tomēr nolidoju gar pienotavu un nofočeju strādnieku pulku pie ražotnes. Vēlāk dabūju atbildēt uz 102 jautājumiem par aviāciju. Parādā nepaliku, jo intervijas laikā nekautrējos lietot piedāvāto kafiju ar Lieldienu labumiem. Arī uz mājam mani nosūtīja ar lielu pienaproduktugrozu. Šis lidojums bija ļoti īss, jo gaisā bija visai nekomfortabli, tādēļ pēc neilga lidojuma es izlēmu nosēsties lielā laukā, kur arī satiku nelielo stirnu baru. Stirnas, atšķirībā no birokrātiem, ar lielu interesi lūkojās debesīs ...!

Es domāju, ka katrs stirnbuks grib būt lidotājs!

JānisFidžeraldsKalniņš