Trakai 2009.

Lietuvas atklātais čempionāts nosēšanās precizitātē ar paraplānu.

Ir 13.februāris un mēs no rīta puses izbraucam no Latvijas uz Lietuvas sacensībām, kas notiek uz ezera Trakai. No mūsu kluba ir seši cilvēki, kas pārstāvēs Latviju, lai gan arī no citiem klubiem brauc cilvēki un tad jau mēs no Latvijas puses būsim daudz vairāk.

Diezgan ātri esam klāt, iekārtojamies mums ierādītajā viesnīcā un ejam ieturēties vietējā ēstuvē. Man personīgi Trakai pilsēta ļoti iepatīkās, es tur biju pirmo reizi un viss kas tur bija apkārt liecināja par to, ka tā ir skaista vieta! Kad bijām ieturējušies, gājām pakaļ inventāram lai varētu patrenēties pirms sacensībām, šī mums bija vienīgā treniņu diena, tapēc vajadzēja atsvaidzināt visus manevrus un taktikas. Es pirmo reizi biju trenējies uz ledus! Viņiem kā tradīcija ir šīs sacensības norises vieta uz ledus! Es pacēlos augšā un ieraudzīju, ka šis ezers ir pasakaini skaists, platumā, garumā, varēja visu pilsētu apskatīt un patrenēties uz precizitātes piezemēšanos, teikšu tā, mums visiem diezgan labi tas izdevās. Kad beidzās treniņi, mēs gājām atpakaļ uz viesnīcu, no mūsu kluba biedriem kāds bija paņēmis projektoru līdz, tad lai vakars mums būtu interesantāks mēs skatījāmies filmas, dažnedažādas un galvenais, ka visas bija tikai pa paraplānisma līniju !

Pienāca pirmās dienas sacensību rīts, mums bija jāceļas tā paagrāk, lai varam paspēt uz reģistrāciju. Tas viss noritēja veiksmīgi, un tad jau arī mēs devāmies uz starta vietu. Mums katram bija iedalīti numuri, kādā secībā mēs lidosim, pēc tiem mūs izsauca. Atzīšos, ka pirmā diena bija interesanta un arī otrā, jo tādos apstākļos es vēl nekad nebiju lidojis, diezgan stiprs vējš, un slapjš sniegs radīja sarežģītāku šo pasākumu, bet par laimi viss noritēja droši un bez starpgadījumiem. Bija sīva cīņa, cīņa brīžiem bija lielāka, ar laika apstākļiem, kā ar konkurentiem! Gan labi rezultāti, gan galīgi aplam, padarīja interesantus lidojumu. Pirmdienas rīt noslēguma diena, katram sacensību dalībniekam bija atlicis vēl viens izšķirošais lidojums, rīta pusē vējš bija pastiprāks, bet uz dienas vidu, pēcpusdienu pierima pavisam. Tai pat dienā, kad beidzās sacensības, notika visādi parauglidojumi, piloti meta meitenēm rozes no lidojuma, speciālā nožogojumā, tad vēl tika veikti vietējo, pilotu ‘’acrobātiskie lidojumi’’ kas manām acīm bija ļoti interesanti un domāju daudziem patika, gaisā veiktie paraugdemonstrējumi.

Interesanti Lietuvā bija tas, ka uz ezera mēs nebijām vieni, es ilgi un dikti skaitīju aparāta tipus, kas blakām lidoja un tie bija: motoparaplāni, delteplāni, gaisa balons, pūķi, lidmodelīši, lidmašīnas (Cessnas) . Takā šis pasākums vienoja mūs visus ak un jā aizmirsu vēl, par cilvēkiem, kas vēroja notikušo, no malas. Jāsaka tā, ar skumjām braucu prom, man tur ļoti patika, lietuvieši bija pacentušies noorganizēt loti labu pasākumu, ļoti disceplinēti, kvalitatīvu. Pirmdienas vakarā mēs ar patīkamām sajūtām atgriezāmies atpakaļ Latvijā, lai gan pirmie šogad nebijām, bet vienu es gan gribu lai visi zin, visi, kas mēs tur piedalījāmies, visi mēs esam uzvarētāji!!!

Roberts Mačulis.