Paņeveži 2010 vai no desmit - desmit.
Viņš piegāja pie balta mersedesa un ar kreiso roku , no bagāžnieka izcēla vinču...
Tā varētu sākties stāsts, patiesība bija drusku savādāka, bet ne sliktāka.
Šogad atkal piedalāmies Lietuvas atklātajā paraplanierisma čempionātā. Dažiem šī ir pirmā reize Paņevežu lidlaukā. Daži atgriežas. Vieta ir ļoti piesātināta. Ik uz soļa ir dažādi par aviāciju vēstoši fakti un artefakti. Bufete ar izkārtnē naivi uzzīmētām lidmašīnām, norakstītie ANi bez spārniem, planieri un vēl, dažādi lidojoši un nelidojoši aparāti. Lietuviešiem lidošanā ir pamatīgas tradīcijas. Lido daudzi, daudz un tālu. Arī ar paraplāniem.
Pirmā diena treniņdiena ir drusku klusāka nekā cerējām, bet tomēr vakarā uzrodas vinčotājs ar pasīvo vinču un Egons un Roberts palido. Vinčas Lietuvā ir daudz. Sāk likties, ka katram sevis cienošam tandēmpilotam. Dažiem pat divas. Kamēr kolēģi lido, pabeidzam labiekārtot nometni. Vieta ir izvēlēta stratēģiski ļoti pareizi zem koka, sausā un nedaudz augstākā vietā. Kā vēlāk izrādījās, bijām praktiski vienīgie kuri lielajās lietusgāzēs neapplūda. Bet lai nometne būtu pabeigta ir jāuzvelk karogs. Sentimentāli, bet vienmēr, lidojot ārzemēs, to izdarām, jo pārstāvam ne tikai Spārnus, bet arī Latviju.
Pamazām sarodas piloti. Daudzi ir pazīstami no iepriekšējo gadu sacensībām. Ir daži jauni. Sirsnīgi sasveicināmies, kā ar veciem draugiem. Braļukas.
Piebrauc viena no nedaudzajām pilotēm. Paskatieties! saka Valdis. Skatāmies, tiešām glīta. Bet izrādās, ka Valdis apjūsmo meitenes veco mersedesu. Pieiet klāt un maigi tam pieskarās. Īstens labas mantas cienītājs.
Otrā diena pirmā sacensību diena. No rīta satraukta rosība. Ierastie izsaucieni: Brifingas!!!. Svinīgas runas, karoga uzvilkšana. Sacensības ir sākušās! Tiek dots uzdevums. Lidosim Viļņas virzienā. Viens no organizatoriem atvainojās piedodiet, tikai 47km, šodien tāda pavāja prognoze. Esmu izlozējis 2. numuru, tātad, jālido pirmajam. Reizēm tas ir labi. Šodien tas tā nav. Bez nevienas variometra pozitīvās skaņas esmu lejā. Mierīgi vēroju kā apstākļi uzlabojās un tauta sāk pulcēties baros un aizlidot. Uzvinčojos, atāķējos un IR! Rūpīgi, lai nepazaudētu, griežu to mazumiņu kas ceļ uz augšu. Tieku drusku virs 1km. Paskatos uz kokpitam piestiprināto plāksnīti ar uzrakstu griez līdz galam!. Griežu, bet vairāk neceļ. Laižos prom. Mēģinu savietot kartē pētīto ar dabā redzamo. IzdodasJ! GPS bultiņa rāda uz pirmo maršruta punktu. Attālums sarūk, garastāvoklis uzlabojās. Man vienu mazu termālīti, lūdzu! Tikko to iedomājos lūdzu, kā pasūtījāt. Pagriežu, pafotografēju, padzeros. Skaisti! Diemžēl turpmākie pasūtījumi netika pieņemti. Nolaižos 200m no kontrolcilindra robežas. Brīdi apsveru domu vai nepaskriet gabaliņu griežot GPS ap galvu. Bet upe traucē.
Pēc senas tradīcijas eju meklēt karogus, jo kā zinām: karogi=alus, alus=labi. Tuvējais benzīntanks atbilst šiem nosacījumiem. Sagaidu ar pārlaimīgiem pilotiem piebāztu autobusu un braucam uz nometni. Visiem šodien ir izdevies palidot.
Trešā diena - otrā sacensību diena. 25g balzāma no rīta, tukšā dūšā, esot sena un laba metode skaistai dienas uzsākšanai. Mums ir viss nepieciešamais lai to pārbaudītu. Pārbaudām. Tiešām strādā! Šodien apstākļi esot vēl vājāki. Tikai 36km. Zinot lietuviešus, par pilnīgi bezcerīgu laiku viņi atzīs tikai lietu pusnaktī. Sākās pacietības spēles. Ar vinču augšā, pa mīnusiem lejā. Ik pa brīdim kāds kautko saķer un pazūd tālēs. Daži no tālēm atgriežās lai lidotu atkārtoti. Tas būs liktenīgi vairākiem pilotiem. Jābūt ļoti pārliecinātam optimistam, lai atgrieztos no gandrīz nolidota maršruta, un mēģinātu ar otro reizi uzlabot rezultātu un nolidot līdz galam. Diemžēl vairākiem pilotiem vairāk kā 30 km vietā tiek ieskatītits stipri mazāk. Mana termāļu laime pazūd kādus 3km no starta. Strauji sapakojos un dodos uz startu. Lai ātrāk tiktu atpakaļ izdomāju nogriezt stūri un forsēt pļavu un grāvi. Tā bija kļūda. Pēc skata 1,2m platais un 30cm dziļais strauts grāvja dibenā izrādās man līdz padusēm. Labi, ka pietika prāta mēģināt pārbrist bez spārna. Rezultātā gods un telefons samērcēti. Viens no lietuviešiem piebilda: U nas bila horošaja melioracija.
Ceturtā diena - trešā sacensību diena. Šodien jālido pāri Paņevežiem uz Pasvāli. 42km. Pirmais kontrolpunkts pēc 35 km. Brīfingā brīdina, ja jānosēžās pilsētā, tad to labāk darīt stadionos. Vēl esot sieviešu cietums, tur arī varot, bet neesot ieteicams joks.
Diena sākās kā ierasts. Augšā, lejā. Kāds aizlido. Pēc brīža laiks paliek labāks un virs starta izveidojies iespaidīgs riņķojošu paraplānu bars. Visi steidzās paspēt. Arī es. Kādu septiņu vai astoņu spārnu kompānijā ½ stundu grozāmies virs pilsētas. Augstums lēnām pieaug. Kļūst skaidrs, ka šeit vairs nekā nav un nebūs. Viens no lietuviešu lielmeistariem aiziet maršrutā, es viņam pakaļ. Man seko vēl viens ļoti nopietna paskata pilots, kurš lido gumijas čībās un draudīgi garā kokonā. Nolemju akli nesekot lielpilotam, bet pieņemt patstāvīgu lēmumu par nākamā termāļa potenciālo vietu. Ar kokiem apaudzis, saules apspīdēts upes līkums perfekti atbilst. Pielidoju, atrodu meklēto, lidoju tālāk. Kamēr griezu iepriekšējo termāli esmu pazaudējis lielpilotu. Ieraugu. Tālu un augstu. Sh..t!! Pa kuru laiku viņš to paspēja? Lidoju tālāk, bet pārāk tālu netieku. Augstums sarūk, termāļi pazūd. Vienīgā doma aizlidot līdz ceļam, lai nav jābrien pāri laukiem. Tas izdodas. Metrs gumijas čībās nolaižas 200m no manis. Uz zemes ir nežēlīgs karstums. Ar milzīgu baudu izdzeru lidojumā atdzisušo ūdeni. Pamalē aug draudīgas mākoņu sēnes. Ir skaidrs, ka būs solītais negaiss, bet neviens nebija gatavs tam kas sekoja. Bija sajūta, ka kāds izrāvis debesīm korķi. Ūdens krita blīvā sienā. Nometne pamazām aplūda. Tikmēr sēdēju lapenē, spēlēju vargānu un uz brīdi sajutos kā uz grimstoša kuģa. Lietus mitējās. Daži sāka liet no teltīm ārā ūdeni, daži plunčāties peļķēs. Izcēlās blondais leitis, kurš sēdēja peļķē un dzēra aukstu alu. Cilvēkam ar vājāku rūdījumu būtu meningīts, vai plaušu karsonis šim nekas. Paskatamies prognozes un pieņemam lēmumu no rīta braukt uz Jūrkalni. Par to uzzin lietuvieši un izlemj tāpat.
Piektā diena. Brīfings, kurā oficiāli paziņo, ka visi brauc uz Jūrkalni. Apziņojam mājās palicējus un braucam. Atbraucam uz šķību vēju Zaķos. Bet Ulmalē vis ir labi. Labi ir tik ilgi, kamēr viens no lietuviešiem atklāj kur mēs pazudām. Pēc brīža klāt ir visi pārējie. Spārnu koncentrācija uz vienu tilpuma vienību kļūst bīstama. Tas pierādās ar samērcētu spārnu. Leiši tikmēr priecīgi sasaucoties, ik pa brīdim atsitoties pret kraujas malu, turpina lidot. Uz daudziem prātīgiem un pieredzējušiem pilotiem Jūrkalnes gaiss iedarbojās nelabvēlīgi. Līdzīgi simptomi tika novēroti Nidā.
Sestā diena. Lidojām no rīta. Lidojām pa dienu. Vakarā nelidojām jo atbrauca JFK, Ivars, Gunārs un Evita. Noskatījāmies saulrietu. Rīt Paņevežos nelidojams laiks. Paliekam Jūrkalnē.
Septītā diena. Tie kam jābūt darbā, lido piecos no rīta. Daži nepacietigākie ir sākuši vēl agrāk. Mums gandrīz vai pietiek tikai ar paskatīšanos. Mēģinām apēst Kalniņu līdzpaņemtos pārtikas krājumus. Neizdodas. Kā vienmēr viņi ir labi sagatavojušies.
Pēc lēnām brokastīm atkal sākās sūrā paraplanieristu ikdiena. Atkal jālido. Vējš ir stiprs. Tāpēc nepieciešama pastiprināta uzmanība. Vēja stiprumu lietuvieši mēģina apmānīt ar centību.
Darbības algoritms:
Starts, tiek pārrauti pāri malai, izpiņķerē spārnu, nokāpj lejā; goto: Starts.
Vējš paliek lēnāks. Mierīgi startējam un dodamies virs meža meklēt augstumu. Atrodu 93m. Visas zināmās vietas strādā. Atceļā iebraucam atvadīties no JFK un dodamies uz Panevežiem. Vakarā pievienojas Ivars.
Astotā diena - ceturtā sacensību diena. 48km. Kopā ar Valdi griežam termāli. No zema augstuma tiekam līdz bāzei. Lidojās lēni, bet labi. Es izvēlos taisnu maršrutu pāri mežam, Valdis nolemj lidot pārāk neattālinoties no šosejas. Kļūdāmies abi un netiekam līdz pirmajam kontrolpunktam. Kā kompensāciju par pieļauto kļūdu saņemu ārkārtīgi skaistu 4km pastaigu pa tauriņu pārpilnu meža ceļu. Šodien līdz finišam tika 8 piloti.
Nekas, mēs vel mācāmies.
Devītā diena - piektā sacensību diena. Sacensību noslēgums. Saldais ēdiens 60km trijstūris.
Lielpiloti spriež, ka vajadzēs kādas 5 stundas lai paspētu nolidot. Pirmajā lidojumā aizķeru vārgus plusiņus. Griežu, griežu, neizgriežu. Nolaižos Paņevežu nomalē dažus km no starta. Šodien nekādus varoņdarbus ar grāvju šķērsošanu veikt negrasos! Izsaucu autobusiņu un ātri atpakaļ uz startu. Starts atkal pilns ar pilotiem. Daži tomēr aizlido. Gaidu savu rindu startam. Startēju. Nekā prātīga nav, bet virs netālās pļaviņas redzu pilotu bariņu, kuri lēni termalē. Zaudēt tāpat vairs neko nevaru, tāpēc pilnā ātrumā steidzos uz aizejošo termāli. Atlidoju zemu, bet ātri atrodu termāļa centru un tieku augšā. Labdien Egon! Kā Tev iet? Man iet labi. apmēram tik saturīgi varētu sarunāties divi termalējoši piloti. Bet labums drīz beidzās. Augstums mazs, bet jālaižas prom ar cerību ko atrast. Redzu Egonu, kurš nolaižas. Nekas, vēl pacīnīšos.
15 minūtes griežu nulles 100m augstumā. Interesants vingrinājums ieguvums ir niecīgs, bet sods par kļūdu liels. Pēc dažiem km tomēr esmu uz zemes. Dodos civilizācijas un alus meklējumos. Man blakus apstājās autiņš un tā šoferis aizgūtnēm, lietuviski man kaut ko prasa par lidošanu. Atbildu, ka lietuviski nesaprotu. Tālākais dialogs:
Do you speak english?
No
Russian?
Si!
Noskaidroju kur ir veikals un dodos pēc alus. Veikals pārsteidz ar savu interjeru. Aiz letes un aukstuma vitrīnām viss perimetrs ir norobežots ar restēm. Atstāta maza sprauga, pa kuru pārdevēja var pasniegt preci un saņemt naudu. Iespējams, ka šis ciems nav pati omulīgākā vieta kur apmesties. Sazinos ar Egonu un dodos viņa virzienā. Ilgi sēžam ceļmalas ozola ēnā. Ir vienkārši labi!
Atgriežamies nometnē. Visi steidz ātri apkopot rezultātus. Sākās svinīgā daļa. Apbalvo uzvarētājus. Arī mūsu Valdis tiek pie kausiņa, kā labākais ārzemju pilots. Lietuvieši sāk mūs ievērot! Viens no viņiem trāpīgi saka: Raņše latiši siģeļi v kustah i pivo piļi. A v etom godu ļetaķ načaļi!
Desmitā diena. Jābrauc mājās. Nometne paliek tukšāka. Atvadāmies. Bet vinčas joprojām darbojās. Dodamies palidot. Cits aizlido tuvāk, cits tālāk, bet visi paliek apmierināti. Rīt sāksies jauna nedēļa un kāds atkal teiks klau, derētu palidot!
Andrejs
