Daugavpils, 29. jūnijs.
Pārnācis mājās piektdienas vakarā nevainīgi apjautājos sievai, par rītdienas plāniem. Tā varu darīt tikai tāpēc, ka labi zinu, ka sieva ceps un šmorēs dēla jubilejas galdam. Seko gaidītā atbilde: Kā, vai tad tu neatceries, ka..., un tad es nevainīga balsī paziņoju: Nu labi, ja jau nekas nav paredzēts, braucu lidot uz Daugavpili.
Iepriekšējais Andreja megalidojums pārējiem dikti skauž, tāpēc, saņemot apstiprinājumu no daugavpiliešiem par sestdienas lidošanu daudz neprātojam un 6:00 es esmu ceļā uz Jaunolaini pēc Andra. Aiz Rīgas robežas divas melnas svītras pāri Jelgavas šosejai iezīmē Mumiņa dzīves pēdējos metrus. Žēl, ka daži no mums nav nemirstīgi, bet...
Ceļā uz Daugavpili negaisa mākoņu joslas mijas ar saulainu laiku un attiecīgi mainās arī mūsu cerības uz lidošanu. Gribētos vismaz izmēģināt jauno spārnu kaujas apstākļos. Daugavpilī laiks nav ideāls bet pagaidām lidojams, lai arī velkas uz lietu. Kamēr izraušamies no mašīnas Gunārs S, nez pa kuru laiku jau ir gatavs startēt. Jaunība tā teikt un mums vēl jāsalabo Jūrkalnē pārrautā štrope. Šoreiz paceļamies ar stacionāro vinču, kas pēc savas būtības ir motors ar spoli, uz kuras uztīta aptuveni kilometru gara trose. Laikam tas ir psiholoģiski, bet sajūta daudz drošāka nekā vilkties augšā aiz automobiļa. Gunāram izdodas veiksmīgs lidojums, bet mākoņi sāk sabiezēt un lai paātrinātu nolaišanos, viņam nākas nolocīt ausis (nevis savas, bet spārnam). Līdz ar viņu klāt arī lietus, sabāžam spārnus automobiļos un pārlaižam negaisu.
Pēc tam mana kārta un kaujas kristības jaunajam Brontes paraplānam. Starts izdodas labs, spārns uzvedās vienkārši lieliski. Paceļoties ar vinču lidojuma virzienu koriģē gandrīz tikai ar svaru, tāpēc tas, ka soma ir ļoti ērta un spārns paklausīgs, ļoti atvieglo procesu. Lidoju bez variometra, arī Saule vēl aiz mākoņiem, tāpēc cerības uz superilgu lidojumu nav reālas. Variometrs ir aparāts, kurš uzrāda lidaparāta kustības ātrumu pa vertikāli vienkāršāk sakot to, vai jūs ceļaties vai krītat attiecībā pret zemi. Bez šāda aparāta noturēties augšupejošās gaisa strāvās nav lielu cerību, ja vien to pašu termāli negriež kāds stārķis vai vanags. Lidoju pa vējam, tad pagriežos pret to. Liekas ka augstumu zaudēju visai maz, bet vēja ātrums ir aptuveni tāds pats, kā manam spārnam, tāpēc attiecībā pret zemi karājos uz vietas. Negribas kātot to gabalu, tāpēc riskēju izmēģināt akseleratoru. Akselerators jeb speed system ir ar kājām izspiežama auklas cilpa, kas caur blociņiem novelk uz leju spārna priekšpusi, samazinot tā leņķi. Tas dod būtisku lidojuma ātruma pieaugumu, par ko jāmaksā ar lielāku krišanas ātrumu un samazinātu spārna stabilitāti. Viss strādā, kā paredzēts un drīz esmu atpakaļ virs starta vietas. Izdodas pat visai veiksmīga nolaišanās pāris metru no karoga.
Nākamajā lidojumā ņemu līdzi variometru (pagaidām uz visu mūsu kompāniju ir tikai viens šāds verķis) un izdodas noķert pāris termāļus. Negribu aizkavēt lidošanu pārējiem tāpēc laižos lejā ātrāk, kā vēlētos, bet sajūta vienalga ļoti laba. Visi lidojam pēc kārtas izņemot Gunāru Š, kurš ceļas augšā kolīdz ir kāds brīvs vinčas gals. Laikam prēmiju saņēmis. Pāris reižu uznāk lietus un mainās vējš tāpēc esam spiesti mainīt starta vietu, jo pacelšanās ar vinču jāveic cik iespējams pret vēju. Netālu no lidostas atrodas Daugavpils cietums. Tajā gan no(ie)sēsties laikam nevajadzētu.
Drīz sarosās arī mūsu brālēni izpletņlēcēji. Tie, kuri lec ar apaļajiem izpletņiem, mūsos nekādas emocijas neizraisa, jo visā procesā no paša lēcēja nekas daudz nav atkarīgs. Toties lēcieni ar sporta izpletņiem gan izskatās visai ekstrēms pasākums.
Atkal mainām starta vietu, jo vējš kārtējo reizi sametas par 180 grādiem. Andrejam nolaižoties uznāk pamatīga brāzma un viņam jāpiezemējas atmuguriski, jo paraplāns attiecībā pret zemi stiprajā vējā lido atpakaļ. Tomēr Jūrkalnē apskādētās ķermeņa daļas nav cietušas un viss beidzas labi, ja neskaita nedaudz sasmērētu somu. Laiks atkal sabojājas un izlemjam doties mājās.
Nākamā dienā jūtos kā maziņš Buda nirvānu sasniedzis un pašam šķiet, ka pārvietojos vismaz metru virs zemes. Nolaižos tikai uz vakara pusi.
