Lietuvas meteoroloģisko apstākļu uzlabošanas misija sacensību dalībnieka Nr. 25 redzējumā
14.02.2008.
Darba diena pagāja pamatīgā steigā. Kad tuvāk vakaram biju ticis galā ar veicamajiem darbiem, izlēmu, ka būšu apzinīgs un samainīšu Lietuvas mačiem nepieciešamās leišu rūpijas (litus) tepat LV. Devos uz banku, izstāvēju rindu un ar skumjām secināju, ka leišu naudiņas bankā nav beigusies, tā man paskaidroja laipnā bankas darbiniece. Mirkli parakājusies kaut kādā tiešsaistes sistēmā, laipnais bankas zaķis man piedāvāja rezervēt man nepieciešamo leišu rūpiju summu TC Domina, kur atrodas viena no bankas filiālēm. Sajūsmā piekritu, un pēc nepilnas stundas intensīvas darbošanās ap auto vadības svirām, biju ticis cauri visiem iestrēgumiem, pusstrēgumiem un sastrēgumiem, un tuvojos Dominai. Laika apstākļi LV iedzīvotāju todien galīgi nelutināja, jo viss nokrišņu saturs todien bija pārvērties par lielisku pulētu ledu uz Rīgas ielām. Braucu uzmanīgi, jo sapratu, ka jebkura auto sānslīde varētu pārvērsties nevadāmā virpulī
Ar bažām prātoju kā gan mēs ar Ivaru šodien tiksim līdz Viļņai
Beidzot pieparkoju mašīnu, neliela mīcīšanās pa rindu un esmu ticis pie kārotās leišu valūtas. Laika nav daudz, tādēļ lieki nekavējos un steidzos mājup pārģērbties, utt.
Pulkstenis Ivara auto displejā rāda aptuv. 21:00, kad mēs izbraucam no Ivara rezidences atrašanās vietas, lai dotos tāļajā ceļā. Ārā putina, ir tumšs un spēcīgs vējš. Pie ielu malām veidojas sniega sanesumi
Savā nodabā prātoju vai nevajadzēja paņemt slēpes
bet mirkli padomājis saprotu, ka no tām tā pat nebūtu nekādas jēgas. Ar bažām sāku domāt, cik daudz pūļu būs jāiegulda Lietuvas laika uzlabošanas pasākumos, ja šāds laiks būs visas dienas
atmetu šīs domas un pievēršos ceļa vērošanai
Mūsdienu autoražotāju sniegums, savienojumā ar Ivara braukšanas iemaņām rādija neticamu sniegumu, kas man brīžiem lika pamatīgi satrūkties. Brīžiem ceļš vispār nebija redzams, jo pamatīgais putenis, kas mūs vajāja lielākajā daļā ceļa posma, bija aizputinājis visu vienveidīgā baltā masā, turklāt redzamība vietām bija ne lielāka par 20 30 metriem. Šādos saspringtos brīžos, Ivars pat samazināja braukšanas ātrumu līdz 130 km/h
Beidzot pie apvāršņa atspīd Viļņas ugunis, iebraucam benzīntankā, iepērkam plastmasas ēšanas-dzeršanas inventāru un pāris sulas, ieslēdzam rāciju un sākam orientēties Ivara sarūpētajā Viļņas minikartē. No pēdējā LV benzīntanka uz Mūkusalas ielas, kur uztankojāmies, ir pagājušas apmēram 3 stundas, lietišķi nosaka Ivars. Es piekrītoši pamāju ar galvu
Pēc mirkļa izdodas sasaukt pilsētas otrā galā esošos spārnotos tovariščus, kas vai nu aiz sajūsmas par mūsu tuvošanos vai nu aiz pārmērīgas grādīgo dziru lietošanas (Lietuvas meteoroloģisko apstākļu uzlabošanas ietvaros) no sākuma rācijā tikai spiedz. Kad spiegšana norimst, Valdis mums dod necerēti vērtīgus padomus, paskaidrojot, ka mums ir jābrauc pa ceļu, pēc tam zem tilta, utt. Atviegloti nopūšamies, skaidrs, ka Viļņā būs tikai viens tilts, tādēļ nekādas grūtības atrast Zirņu gatvi 10, kur atrodas Viesbutis nebūs. Pēc brīža ar izbrīnu konstatējam, ka tilti tomēr Viļņā ir vairāki un mēs braucam k-kur galīgā D
Vēl pēc brīža konstatējam, ka mēs esam uz bāņa un dodamies Viļņai pretējā virzienā. Velkam ārā atkal minikarti, ātri noorientējamies, apgriežam auto un pēc brīža esam jau pie viesnīcas. Kad apstājamies, saprotu, ka no saspringtā brauciena esmu vairāk noguris, kā parasti nogurstu pats sēžot pie stūres. Bet jāatzīst, ka Ivars brauc labi. Savācam pekeles, tiekam savā numuriņā, kur visi jau priekšā. Bauskas alus, somu izkrāmēšana, Bauskas alus, pļurkstēšana, Bauskas alus, Bauskas alus, Bauskas aaaalussss
sagurums, gulta, miegs.
15.02.2008.
Rīts. Pamostos ierastajā laikā, kādā parasti piektdienās ceļos uz darbu. Fonā vienmuļi atskan krākšana, šķiet, ka krācējs ir Kalniņkungs (JFK), bet īsti saprast nevar, jo telpā var būt dažādas skaņu rezonances Paveros pa logu un redzu, ka pie pamales nepielūdzami ir redzama siltā gaisa atmosfēras frontes mala. Apsveru domu vēl pagulēt taču par sev par izbrīnu man nenāk miegs, laikam vecums, es nospriežu
Nepaiet ne pāris stundas, ka arī krācēju garnizons ir ticis vertikālā stāvoklī, dodamies iekost brokastis, kas izrādās tipaskā poļu stilā jāatzīst tā pat kā viss pārējais, kas saistīts ar šo viesnīcu. Bet kafija ir laba ar īsto pienu!
Pēc brokastīm neliels brīfings, saplānojam dienu un dodamies meklēt lidlauku. GPS ļauni mūs izjoko, jo parāda, ka uz lidlauku mums jābrauc pa otru pusi dzelzceļam. Tā nu mēs izmaldāmies pa vietējiem mežu mazceļiem, kamēr satiekam vietējos agrārijus, kas mūs beidzot uzved uz Pareizā ceļa. Esam klāt. Pūš pamatīgs vējš, kas liek sniegam pārvietoties pa gaisu gandrīz horizontāli. Brīžiem vējš pierimst un tajos brīžos kāds leišu pilots tiek vinčots gaisā. Spārns iet gaisā gandrīz vertikāli un ātri vien sasniedz vajadzīgo augstumu, faktiski paliekot tur pat starta vietas rajonā. Tas izrādās kaut kāds vietējais akro cienītājs, jo pēc katras uzvinčošanās reizes pilots tiek lejā 3x ātrāk nekā bija ticis augšā. Ir tik nemīlīgs laiks, ka es tādā pat suni laikā nelaistu, bet lietuvieši lido Arī Gunārs Š. izlemj pievienoties ar savu performēto spārnu un pēc brīža jau ir gaisā. Tajā brīdī uznāk brāzma un mēs redzam, kā aizpūš vienu leišu pilotu ar ADVANCE spārnu. Gunārs kādu brīdi pretojas vējam, bet arī viņš lido atpakaļgaitā un nosēžas kādu 1/2km no starta vietas. Pāvels ar Valdi, kas arī ir izvilkuši savus spārnus, izlemj palikt turpat uz zemes.
Kad Gunārs ir atpakaļ, nolemjam, ka jābrauc uz viesnīcu, jāpaēd un vakarā rūpīgi jāpiestrādā pie laika uzlabošanas pasākumiem. Šim nolūkam JFK ir norezervējis mums viesnīcas pirti. Diemžēl, izrādās, ka viesnīca ar tādiem niekiem kā pusdienām neiespringst, piedāvā mums pārpalikumus vienu zupu un 3 kotletes uz 9 cilvēkiem, taču mēs aristokrātiski noraidām šo poliskās laipnības vērto piedāvājumu J Beigās paēdām Viļņas centrā pie vecpilsētas, kur cenas izrādās daudz demokrātiskākas kā LV. Dodamies atpakaļ uz viesnīcu, kur visi sirdīgi ķeras klāt laika uzlabošanas pasākumiem. Alus, vīns, sausais Mārtiņš (Martini dry), pirts, ēdiens, 5.elements, baseins, utt. tiek intensīvi investēts laika apstākļu uzlabošanās veicināšanai, tādēļ jau ap 23:00 visi izskatās diezgan saguruši. Nolemjam pārcelties uz numuriņiem. Daļa aiziet gulēt, bet ne jau mūsu numuriņš. Ivars ir paķēris līdz pokeru, tādēļ man, Valdim un JFK tiek sniegts nepiecieš. minimums pokerspēles teorijā un praksē. Pēc brīža jau visi esam iekš tās feinās spēles un nepamanām, ka pulkstenis rāda jau krietni pāri trijiem. Ivars, protams, izmantojot savu pokerpieredzi ir krietni vien saplicinājis mūsu žetonu kaudzītes un uzbūvējis no savām debesskrāpjus. Nolemjam, ka jāmet miers, jo būs jālido (tā mēs vismaz ceram).
16.02.2008.
Atveru acis, paveros apkārt, vēl tumšs. Paskatos pulkstenī, tas rāda 6:30. Jau otro dienu ilgāk par 7:00 nevaru nogulēt
laikam tiešām kļūstu vecs vai arī poļu galma smalkie pēļi mani dara tramīgu. Lai kā tur arī nebūtu, vēl kādu laiku palieku zem segas it kā mēģinot pārliecināties, ka tiešām vairāk negulēšu. Paveros pa logu un redzu skaidras debesis ar sarkanu pamali. Tātad lidosim, es nospriežu. Ārā izskatās auksts. Mākoņu nav un tas priecē. Mēģinu kaut ko palasīt, lai pakavētu laiku un pēc kāda brīža arī pārējie sāk mosties.
Ieēdam poliskās brokastis, iedzeram labo kafiju, piepildām termosus ar karstu tēju un pošamies uz lidlauku. Šodien to atrodam bez jebkādām grūtībām, jo taciņa jau ir iemīta, turklāt pa ceļam ir vairākas norādes, kas liecina par sacensību veidu un to norises vietas atrašanās virzienu. Kad piebraucam pie lidlauka administratīvās ēkās, mums priekšā ir pamatīgs bars ar mašīnām nākas pameklēt vietu, lai ieparkotos. Ielienam spraugā starp busiņu ar RUS numuriem un leišu mašīnu, cik zīmīgi, es nodomāju. Aprunājamies un dodamies iereģistrēties. Pāris paraksti uz dažādiem dokumentiem, -100,00 liti un esmu saņēmis komplektu (reģistrācija + sacensību dalībnieka numurs + LT aviācijas prospekts + LT paraplanierisma un detlaplanierisma krūšu nozīmīte). Piemontēju pie kājas numuru, apspriežamies ko un kā darīt un dodamies uz brīfingu.
Atziņa: manuprāt, LV no LT ir ko pamācīties, nemaz nerunājot par pasākumu organizāciju un civilās aviācijas līmeni, bet kaut vai par pilotu savstarpējo komunikāciju un atvērtību. Visi piloti draudzīgi kopā tusē un piedalās kopīgos pasākumos, vismaz man palika tāds iespaids. Pī samērīšanās nebija dominējoša.
Brīfings pagāja ātri, tika izstāstīti sacensību noteikumi, norises vieta, rezultātu vērtēšanas kārtība un sistēma, utt. Ar smīnu uztvēru brīfinga vadītāju paziņojumu, ka diena esot termāla, tādēļ termāļus griezt ir aizliegts. Pēc mirkļa jau lecām mašīnās un devāmies uz lidlauka otru galu, lai gatavotos sacensībām. Lai gan mans kārtas numurs bija 25, leiši gaisā vilkšanu veica tādā ātrumā, ka pēc pārdesmit minūšu ground handlinga treniņa, ko iemaņu atsvaidzināšanas nolūkā veicu tuvīnajās pļavās, es ar izbrīnu atklāju, ka ir pienākusi mana kārta. Aizvirzījos uz man noradīto stara vietu (kopumā tās bija 4 gab.) un izkārtoju savu spārnu. Bija pasakaini skaista, auksta ziemas diena. Vējš bija brāzmains un debesjums vietām bija mākoņains. Pēc ilgākas nelidošanas pirmais starts bija tāds nedaudz nervozs, bet viss noritēja gludi. Pēc brīža jau biju gaisā, atāķējos, apskatījos visapkārt un pagriezu spārnu atpakaļ uz starta mērķa vietas pusi. Secināju, ka saulainā dienā Lietuva no putna lidojuma izskatās skaisti. Mirkli pabaudījis lielisko ainavu skatus, sakoncentrējos uz veicamo misiju piezemēšanos mērķī. Darīju, ka vecie viedie buki bija vienmēr mācījuši aizlidoju līdz mērķa vietai gaisā un sāku tās rajonā veikt S veida pagriezienus. Kad šķita, ka augstums nu jau ir pietiekoši mazs, ieņemu tādu trajektoriju, kas pēc maniem aprēķiniem bija nepieciešama, lai trāpītu mērķa vidū. Kad biju jau ticis pietiekoši zemu secināju, ka šitā lidojot es līdz mērķim netikšu. Atcerējos padomus par glaidreita palielināšanu, max iegūlos hārnesē, izstiepu kāpslī kājas un ar viegli nospriegotām bremzēm slīdēju uz mērķi. 265 cm, neticami, taču biju izglābis savu pakaļu no izkrišanas un pat trāpījis salīdzinoši tuvu centram. Muļķiem veicas, es nodomāju un devos dzert tēju.
Otrs lidojums atkal pienāca ātrāk nekā es biju gaidījis. Ierados man norādītajā starta vietā un izkārtoju spārnu. Bijā kļuvis krietni brāzmaināks un tas mani nemaz neiepriecināja, jo visi starti bija atmuguriskie, bet mana stiprā puse ir priekšējie starti. Vienu reizi spārnu līdz galam neizcēlu, tādēļ tas brāzmā aizgāja šķērsām un sapiktināja starta vietas vadītājus. Centos saglabāt paškontroli un iedvest sev mieru, bet tas nebija viegli. Ar otro reizi viss bija štokos, pacēlos un uzvinčojos krietnā augstumā. Šoreiz vinčošanās nebija tik gluda, jau bija kaut kāds krateklis. Kad biju atkabinājies, tā pat kā pagājušos reizi pagriezos uz nosēšanās vietu un turējos tās tuvumā taisot S veida pagriezienus. Lai cik straujus un daudz S veida pagriezienus es arī netaisītu, pēc brīža konstatēju, ka pie labākās gribas mans augstums nevis samazinās, bet gan tikai pieaug. Tā nu es tur tirinājos nemitīgi celdamies augšup un redzēju, ka pa to laiku ir uzvinčoti vēl divi spārni. Tie atlidoja pie manis un nu jau mēs trijatā nesekmīgi mēģinājām tikt lejā, lai piezemētos tajā sasodītajā mērķī, kurš nu jau bija kļuvis pavisam mazs un nesaredzams. Lai neradītu drūzmu, jo redzēju, ka pa to laiku gaisā tika vinčoti jau nākošie piloti, ar mēģināju izlidot ārā no šī termāla un ar straujākiem pagriezieniem samazināt savu augstumu. Pēc kāda laika tas arī izdevās un gāju uz nosēšanos. 800 cm. Laikam jau nevar visu gribēt 1/2h lidot termāli un pēc tam vēl precīzi nosēsties, es nospriedu. Garīgais bija +10, tādēļ par rezultātu baigi nepārdzīvoju. Sev biju izvirzījis tikai vienu uzdevumu visas reizes trāpīt ne tālāk kā 1000cm robežās un gūt pieredzi.
Trešais lidojumā man nācās aiziet malā, jo virs starta vietas drūzmējās par daudz pilotu. Man atļāva pārstartēt un pārstartējot es līdz mērķim nedavilku. 1000cm. Slikti.
Ceturtais lidojums bija stresains pie starta spārns galīgi negribēja klausīt + vēl vienu reizi pēc pacelšanās pārtrūka striķis. Lai gan gaisā beigās tiku, rezultāts izpalika. 1000cm. 
Piektais lidojums bija iespēja uzlabot vai pasliktināt savu rezultātu. Kaut kā pēc atkabināšanās aizgāju pa daudz uz sāniem, kad attapos, izskatījās, ka līdz mērķim neaizvilkšu, jo bija spēcīgs sānvējš. Atkal liku lietā viedpilotu mācības par atgulšanos hārnesē, turklāt šoreiz izmantoju arī speed sistēmu. Rezultāts 150cm. Biju gandarīts par savu sniegumu. Veiksme. Saule jau grasījās pazust aiz apvāršņa, tādēļ visi steidzām locīt savus spārnus. Salocījām, savācām savas pekeles un devāmies uz viesnīcu, bet pēc tam uz sacensību noslēguma tusiņu, kas bija paredzēts kaut kādā krodziņā. Tikai tad, kad aizvēru aiz sevis mašīnas durvis sapratu, ka esmu baigi noguris. Sacensību noslēguma tusiņš bija foršs, jo īpaši foršs bija bezmaksas alus un dažādas uzkodas. Notika apbalvošanas ceremonija, kurā Pāvels par savu 6. vietu saņēma LV labākā pilota statusu Un pelnīti, jo todien Pāvels bija visprecīzākais no mums visiem. Salīdz. Man tikai 19. vieta no 34. Man nāca miegs, tādēļ es ar prieku atbalstīju domu pēc pāris stundu alus strēbšanas doties atpakaļ uz viesnīcu. Iekritu gultā ar visām drēbēm, kategoriski noraidīju laipno piedāvājumu spēlēt pokeru un izslēdzos. Restartējos ap plkst. 4 naktī, konstatēju, ka guļu ar visām drēbēm, bet tā kā tas man nelikās būtiski, tad turpināju gulēt līdz pat rītam.
17.02.2008.
No rīta pamodos kā parasti, apģērbos un izgāju ārā. Tur jau priekšā bija Lietuvas džeki ar kuriem mēs iepriekšējā vakarā bijām satusējuši un, kas arī bija apmetušies lieliskajā poļu viesnīcā. Nolēmām aiziet uz vietējo tankštelli (benzīntanku), lai kaut ko nopirktu. Nopirkām, ieēdām un gājām atpakaļ. Divi no leišu džekiem (Andrejs un Ļoha) par katru cenu mums gribēja parādīt viņu vietējo Skrīverkalnu, kas atrodas pa ceļam uz Rīgu. Piekritām, savācāmies, norēķinājāmies ar poļiem, kas, protams, pamanījās mūs finansiāli piečakarēt poliski nevainīgā stilā, un posāmies ceļā. Jo tuvāk braucām LV, jo siltāks kļuva. Apskatījām leišu kalnu lidojams. Apmēram 3x Skrīveru kalns, bet ar ļoti nelīdzenu reljefu. Vieta gan ir skaista leišu džeki stāstīja, ka reiz te esot noķerts termālis un piloti esot pacēlušies mega augstumā, bet reiz
asimetrija. Nu kā jau parasti parasāgas un paramīti, kurus mēs paši radām apvij mūs un dod mums cerības
cerības lidot.
Roberts Dimiņš.
