2013. gada noslēguma pasākums.

2013. gada bilžu izlase.

Novembra nogale. Rīga. Spārnu 2013. gada sezonas noslēguma ballīte.

Šī gada sezonas noslēguma ballīte ieies Spārnu vēsturē ar trīs būtiskiem notikumiem - Spārniem pievienojās Ģirts (apsveicam), pēc ilgiem laikiem izdevās sanākt kopā kādiem 85-90% no Spārnu biedriem, un ballīte pirmoreiz tika atzīmēta studentu korporācijas telpās, kas visam pasākumam piešķīra ekskluzīvu, vēsturisku noskaņu. Vislabāk ar korporācijas telpām iepazinās Ģirts, kuram pēc vecām Spārnu tradīcijām bija jāiziet iesvētības. Izturēja godam, gods un slava. Pasākuma otrajā daļā Ivars prezentēja Indijas brauciena bildes, Valdis demonstrēja pamatzināšanas hindu valodā (sveicināšanās pamatfrāzes, tējas nosaukumi, u.c.), kā arī stāstija kādēļ Indijā ar rāciju rokā nedrīkst lūkoties debesīs, Egons un Ieva dalījās iespaidos par lidojumiem, tempļiem un kalniem. Vēlāk bija pirts - karsta, bērza malkas kurināta.

R.Dimiņš

20. oktobris - 11. novembris. Indija, Himalaji.

Mūsu šogad vienīgais kalnu brauciens nebūt nebija slikts, bet ne tik epohāls, kā gaidījām. Dažas ķibeles sāka vajāt jau Rīgā, tāpēc līdz Indijai no mūsējiem tikām vien trijatā – Ivars, Valdis un Egons. Vēl arī mazs draudzīgā „Adrenalīna” pulciņš ar Mišu priekšgalā. Galvenā bēda bija tāda, ka Himalaji tieši šogad bija nolēmuši paņemt brīvdienas, - lidošanai piemērotas dienas bija maz. Kā runāja zinātāji – sliktākie apstākļi visā novērojumu vēsturē... >>

Te video.

Ivars

12. oktobris. Biķernieku mežs. Spietošana ozolā.

Kādā dzestrā, saulainā, sestdienas rītā notika Mihaila rīkotais brīvdabas seminārs "kā nokāpt no koka".  No Spārnotajiem semināru apmeklēja Roberts, Valdis, Ivars, Ieva un Egons. Semināra būtība - kā droši un pareizi nolīst no koka, izmantojot virvi un citus palīgrīkus. Nav jau tā, ka mēs pēc semināra to vien darīsim kā ligzdosim kokos, bet jau nu sanāk, tad būs vismaz skaidrs ko darīt ar tiem pāris kg virves, kas līdz šim ir lidojušas līdzi hārnesē. Tika izspēlētas dažādas situācijas, visiem bija iespēja pasiet mezglus, pakarāties kokā un pielietot jauniegūtās iemaņas realitātei max pielīdzinātos apstākļos. Skaidrība radās, bet mezglu siešana vēl jātrenē.

Paldies Mihailam par lielisko semināru un dalīšanos zināšanās.

R.Dimiņš

3.-4. augusts. Krustpils. FUN CUP 2013.

Augusts Latvijā atnāk ne tikai ar ražas novākšanas darbiem, bet arī ikgadējo Fun Cup saietu paraplanieristiem. Dažādu viedu un demokrātisku domu vadīti, šogad palašinājām Fun cup formātu no tikai sacensībām uz festivālu ar sacensībām. Jau no pašiem pirmsākumiem, ikgadējais Fun Cup pasākuma būtiskākais mērķis ir pulcināt pilotus kopīgai atpūtai un maršrutlidojumiem. Nekas nav pūkaināks par mākoni līdz kuram esi ticis sadarbībā ar siltā gaisa plūsmu, nekas nav nezināmāks kā vieta līdz kurai Tev izdosies aizlidot neplānotā lidojumā. Un, ja kāds domā, ka veiksmīgi nolaižoties visi piedzīvojumi beidzas, tas rūgti maldās - patiesībā, atpakaļtikšana parasti ir vēl viens piedzīvojums, kas ļauj iepazīt nezināmas vietas, cilvēkus un arī pašam sevi (piem., sastopoties ar mežacūkām). Tieši šo apsvērumu dēļ, Fun Cup sacensībās (Paraplānu maršrutlidojumu sacensības "Fun Cup 2013") šogad papildus punktus varēja dabūt arī par jautru vai neparastu atgadījumu, atceļā uz Festivāla bāzes nometni.

Papildus punktus šogad varēja dabūt arī par nokļūšanu atpakaļ bāzes nometnē ar sabiedrisko transportu (autobuss, taksis), došanos lidojumā neierastā ietērpā, atlidošanas atpakaļ uz starta vietu pēc jebkura kontrolpunkta sasniegšanas, u.c. tiesnešu norādītu uzdevumu izpildes. Šogad tiesneši bija gatavi piešķirt arī 100 papildus punktus par aizlidošanu līdz Zarasai (Lietuva) notiekošā rokfestivāla estrādei. Mihails 1. sacensību dienā tika līdz Zarasai, bet līdz estrādei nedaudz pietrūka. Neraugoties uz to, Mihails tā pat dabūja 1. vietu, jo pa abām sacensību dienām nolidoja vairāk kā 150km! Un kā gan nelidosi, ja abās sacensību dienās laika apstākļi lidojumiem bija labi. Sacensību dalībnieku skaits šogad bija nedaudz virs 30 dalībniekiem. Spārnus pārstāvēja 6 (Roberts, Ivars, Andrejs, Valdis, Ģirts un Gunārs Š., kurš šogad vēl nelidoja) piloti. Iereģistrējām arī savu komandu "Pingvīnu spārni", kas konkurencē ar otru reģistrēto komandu "Adrenalīns", mistiski ieguva 1. vietu. Sacensību bāzes nometne kā ierasts bija Krustpils mil. lidlaukā, dzīvošana teltīs, sildīšanās pie ugunskura. 1. dienas vakarā dalībniekiem bija iespēja ieēst kolektīvo soļanku, ieklausīties Edvīna ģitāras spēlē un uzdziedāt līdz, kā arī paskatīties 30 gadu mēmo kino, kas tika projecēts uz ekrāna tieši pļavas vidū. Ģeneratora attālā rūkoņa bija vairāk efekts, kā defekts. Dzērieni arī nedaudz bija. Tie, kuri kandidēja uz papildus punktu saņemšanu, savus piedzīvojumus stāstīja vakara sapulcēs, kur klātesošie pēc tam balsoja par 1-3 papildpunktu punktu piešķiršanu attiecīgajam pilotam. Jāatzīst, ka stāsti bija arī gana lietderīgi. Pateicoties Mihaila stāstam par ķiveres labvēlīgo ietekmi uz autovadītāju vēlmi uzņemt stopētāju, 2. sacensību dienā izdevās nostopēt auto arī man, kad no Aknīstes bija jātiek atpakaļ uz Jēkabpili. To vēlāk atzina arī auto vadītājs Jānis no Aknīstes, kurš ieraudzījis ķiveri apstājies, jo gribējis noskaidrot, kas noticis (apmēram, kur palicis mocis). Lidošanai piemērotie laika apstākļi un daudzu pilotu aizlidošana visos debes virzienos ieviesa nepielūdzamas korekcijas Festivāla plānā, bet to noteikti kompensēja lidojumpriecīgās pilotu sejas. Līdz apbalvošanai bija palikuši tikai paši izturīgākie/tie, kas nebija tik tālu aizlidojuši kā Krišjānis, kurš no Baltkrievijas pierobežas ceļoja atpakaļ ar autobusu. Šogad apbalvoti tika 3 labākie piloti/-es (Mihails, Krišjānis, Inese), labākais ārzemju pilots - Risto, labākā sieviete - paraplanieriste (Inese) un komandas (Pingvīnu spārni un Adrenalīns). Apsveicam visus uzvarētājus. Paldies visiem Fun Cup atbalstītājiem, Jeļenai, kura nesavtīgi koordinēja retrīva ekipāžu, Gunāram par kārtības nodrošināšanau starta vietā, Red bull (un Valdim) par enerģijas dzērienu, Edvīnam par mūziku, LPF, Mihailam, retrīva puišiem, lieliskajiem vinčotājiem, Babītes aviolīnijām un visiem  citiem. Visus Sacensību rezultātus un dažas bildes var apskatīt Festivāla mājas lapā: ŠEIT Paldies arī visiem festivāla dalībniekiem par drošiem lidojumiem un veiksmīgu dalību Festivālā. Tiekamies nākamgad - FUN CUP 2014.

R.Dimiņš

8.-9. jūnijs. Smiltene. XC kausa 2. posms.

Ar sacensību bāzes nometni šajā posmā ir trāpīts demitniekā. Priežu meža ieskautais gleznainais ezers ar tumšo, bet silto ūdeni, laipa ar soliņiem, fundamentāls galds brīfingam un labierīcības no dabīga materiāla (koka) ir kā radītas sacensību bāzes nometnei. Ģirts Āboliņš kā vietējais pilots ir ieteicis labāko variantu, par to šaubu nav nevienam, kas ir ieradies. Dalībnieki piereģistrējas un sanāk veseli 16. gab.. turklāt visi lidotgriboši. Spārnotie arī ir varen kuplā skaitā, turklāt ieradies ir pats JFK (J.Kalniņš)! Pirmajā dienā tiesneši nozīmē 40km maršutu ar 3 kontrolpunktiem. Dodamies uz starta, bet diena attīstās lēni, virs mums ir zilais caurums. Gandrīz visi kaut kur palido, bat tikai dažiem izdodās iekārties debesjumā ilgāku laiku un aizlidot līdz kādam kontrolpunktam. Golu tā arī neviens nesasniedz, bet pēc pirmās dienas rezultātiem vadībā Aivars Ozols, viņam uz papēžiem min Ivars, bet aiz Ivara Māris V. Lai nu kā, vakarā visi ir priecīgi un sacensību 1. diena tiek sirsnīgi nosvinēta, peldoties, cepjot desas, veldzējot slāpes un risinot globālas un lokālas sarunas. Pēdējie gulēt tiek tikai ap plkst. diviem. Otrās dienas rīts ir vējains, bet solītie mākoņi ir daudz mazāk nekā varēja gaidīt. Pelde ezerā rīta dušas vietā ir labākais veids kā pamosties no vakardienas. It īpaši, ja izrāpjoties no ezera uz laipas, izdodas tikt arī pie kafijas (kaut arī šķīstošās). Pēc kolektīvajām brokastīm pie brīfinga galda, kur Kalniņkundzes līdzdotie biezpiena plāceņi, kombinācijā ar Māra upeņu ievārījumu, tiek burtiski izķerti, tiek pētītas prognozes un nosprausts 2. dienas maršuts. Rīta brīfingā tiesneši to izziņo - 30 km maršuts ar 3 kontrolpunktiem (viens no kuriem vēlāk tiek atcelts). Startā (SS41) pūš šķībi un "nje po djetski", tādēļ tiek meklēts un atrasts alternatīvs starts (SS42) - nieka 17 km attālumā. Vēl viena instruktāža - rezultātā kļūst par vienu kontrolpuntu mazāk un arī maršuts sarūk īsāks, proti, 22km. Vinčošanās uz šī ceļa ir specifiska - jo kaut kur pusceļā bišķi jāaplido koks. Nostartē pirmie piloti, no kuriem debesjumā izdodas iekārties Risto. Nedaudz vēlāk arī Jānim Š., kurš zem uznākušās mākoņplēves knibina ķeskveidīga mākoņa drupačas un kopā ar to dodas maršutā. Par laimi, mākoņplēve aizpūšas tālāk un pamazām piloti aizdodas maršutā. Pēc pirmās vinčošanās tas izdodās arī man, skrāpēju nullītes un plusiņus, kamēr tieku pie kaut kā jēdzīgāka un ar to kopā pūšos pa vējam, varbūt par daudz aizraujoties ar cīnīšanos par "pienācīga" augstuma uzņemšanu pirms došanās uz kontrolpunktu. Rezultātā "pakāšu" savus pārsimt metrus pie meža malas kur it kā kaut kas ir, un līdz 1. kontrolpunktam tā arī neaizvelku. Nosēžos pie fermas par prieku govīm. Turpat netālu ir arī Jānis Š., kurš kopā ar retrīva busu pēc 10. min jau ir pie fermas. Diviem pilotiem (Ivaram un Ģirtam) izdodās tikt līdz pēdējam kontrolpunktam ("golam"), vairākiem līdz 1. kontrolpunktam. Atpakaļceļā buss ir pilns ar pārlaimīgiem un mazāk laimīgiem pilotiem (dažus esot pievīlis GPS = maita). Atbraucot uz startu viss vēl notiek, piloti startē un lido, bet nekur tālu vairs netiek - xc diena vēlu iesākās un ātri arī izbeidzās. Māris izvizina pļavu saimnieka uzticības personas, par ko pateicībā tiekam pie pļavas un kārtīga lauku piena. Noguruši, bet laimīgi braucam mājās. Andrejs apkopo rezultātus un izrādās, ka 1. vieta ir Ivaram, otrā - Ģirtam, bet trešā Valdim. Apsveicam!

 Visi sacensību rezultāti ir apskatāmi šeit: rezultāti . Bildes tiks apkopotas un izliktas apskatei - drīz.

R.Dimiņš

26. maijs. Krustpils. XC kausa 1. posms (sacensību treniņu diena).

XC kausa 1. posma rīta instruktāžā ("brīfingā") tiek nolemts, ka slikto laika apstākļu dēļ XC kausa 1. posms tiek atcelts, bet tā vietā, laika apstākļiem uzlabojoties, klātesošajiem pilotiem tiek nodrošināta sacensību treniņu diena (ar tādu pašu uzdevumu, kā sacensībās). Pēcpusdienā laika apstākļi tiešām uzlabojās, dalībnieki startēja, un vairākumam izdevās arī kaut kur aizlidot. Daži dalībnieki sasniedz paziņotā maršuta 1. kontrolpunktu. No dalībnieku iesniegtajiem GPS ierakstiem Andrejs apkopoja rezultātus: sites.google.com/site/xckauss2013/rezultati .  Visa informācija par sacensībām ir atrodama šeit , papildus infromāciju var atrast nulle kā reanimētajāLV paraforumā. Nākamais posms tiek plānots 8. - 9. jūnijā (rezerves datumi 15. - 16. jūnijs), sekojiet līdzi informācijai  LV paraforumā un sacensību mājas lapā. 

R.Dimiņš

6. maijs. Smiltene. Ģirta aktīvās vinčas iemēģināšana.

Jau kādu laiku klīda baumas, ka Smiltenē ir iedzīvināta aktīvā vinča, bet iemēģinājis to neviens no Spārnotajiem vēl nebija. Veiksmīgu apstākļu rezultātā Ģirts savu vinču nolemj testēt 6. maijā (pirmdienā - brīvdienā) un ar Ivara gādību ir piekritis, ka testam pievienojas vēl daži piloti. Tā nu mēs trijatā (Ivars, Gunārs F. un Roberts D.), pirmdienas rītā, dodamies testēt Ģirta vinču. Ivars brauc no Madonas, mēs ar Gugu no Rīgas. Vinčojamo ceļu atrodam bez grūtībām - gaišais zemesceļš, kuram abās pusēs ir iestādīti sējumi, un uz tā esošā Vinča, lieliski kontrastē ar apkārt esošo zaļumu. Vinčmens Andris (ar hobiju 4x4 autosportā un pieticīgu pieredzi vinčošanā), mums piebraucot vinčo Ivaru. Starta vieta ir uz ceļa - pašaura un putekļaina, bet visnotaļ pietiekama pārdomātam startam. Secinājām, ka nākamreiz jāpaķer līdzi lielais pārklājs, ko varētu izklāt starta vietā. Pirmais aizlaižas Ģirts, otrais Guga, trešais es (bet nekur tālu netieku) un ceturtais Ivars. Termāļi pie zemes bija vāji un saraustīti (iespējams, vēja dēļ),un es, mēģinot aprast ar jaunā spārna pagriezienu niansēm un centrēšanai, aizpūšos līdzi burbuļainam termālim, kuru beigās pazaudēju. Piezemējos uzartā laukā brīdī, kad no tā atrāvās termālis - sajūtas nebija no tām patīkamākajām. Kad tieku atpakaļ startā no tā netālā, bet pinķerīgā kakta, kur piezemējos, startēt vairs negribas. Sazinos ar Gugu un dodos viņam pakaļ uz 30 km attālajiem "Ziemeļiem". Ierodoties "Ziemeļos" tieku sirsnīgi sagaidīts - viesmīlīgie "Ziemeļu" saimnieki nelaiž mūs projām, kamēs neesam izēduši katrs pa zupas šķīvim, prāvam gaļas gabalam un pāris medus maizēm ar kafiju. Guga zin`, kur jāpiezemējas - nodomāju, pilnu vēderu apskatot "Ziemeļu" mājas saimnieka izradīto apkārtni un mājas aizmugurē ņipri urdzošo Palsas upi. Atpakaļcelā sazinamies ar Ivaru, kurš ir pārlidojis Smilteni Rīgas virzienā un piezemējies tieši pie svaigu bērzu sulu "avota". Turpat ir piezemējies arī Ģirts un viņus retrīvo Ģirta kundze. Mājupbraucot secinājām, ka Smiltene noteikti ir vieta ar labu XC potenciālu, kur jābrauc atkal. Startēšanai no ceļa ieteicams līdz ņemt pārklāju uz kura izklāt spārnu. Apkārtnē daudz un lieli meži ar mazām piezemēšanās vietām = jātrennē piezemēšanās precizitāte!

R.Dimiņš

Druva, 1.maijs.

Uz lidošanu devāmies visnotaļ cerīgi, jo prognoze jau labu laiku iepriekš izskatījās varen pievilcīga. Vienīgi Māris ietiepīgi pastāvēja uz savu: vispirms jādodas uz Jūrkalni, tad Pienavu un visbeidzot, ja diena vēl nav beigusies, varbūt arī uz Druvu. Mūsu saliedētais kolektīvs, kurš pasākumā piedalījās neredzēti kuplā skaitā, šādu kaitniecisku domāšanu gan visai drīz salauza (paņēmām uz masu). Pasākuma dalībnieki – Gunārs F., Andrejs, Robis, Valdis, Ivars, Jānis Š., Māris V., Dmitrijs un brīdi vēlāk atbrauca arī pats prezidents (Elmārs, ne Andris).

Sākotnēji vējš pastiprs un brīžiem brāzmas diezgan spēcīgas, taču vēlāk visi jau ir vai nu pieraduši, vai vējš nomierinās, ka tas vairs nav jūtams. Startēju ap 11.30 kā otrais aiz Māra, kurš iemēģina vinču, tieku līdz ~ 300m un pēc atkabes tūlīt noķeru termāli. Tas gan ir visai saraustīts un vājš, griežu mazos „plusiņus” un „nullītes” sakostiem zobiem. Pusstundas laikā esmu ticis līdz 800m, kur termālis izjūk, dodos pa vējam meklēt nākamo. Meži vēl slapji, no augšas noskatītās potenciālās vietas nenostrādā, tādēļ esmu spiests nolaisties jau pēc ~10 km pie Saldus – Kandavas ceļa. Jūtos savā ziņā atvieglots, jo pēdējos lidojuma kilometros konstatēju, ka variometram tūdaļ beigsies baterija un GPSam nav iztīrīta atmiņa, līdz ar to pāris kilometri maršrutā rādās kā taisna līnija. Kamēr loku spārnu, pretējā virzienā aizbrauc vairāki transporta līdzekļi, kuri mani aplūko kā zoodārza eksponātu. Pēc brīža, kad jau veru ciet somu, viens no tiem – taksometrs – jau dodas atpakaļ, šoferis apstājas uz laipni piedāvājas mani nogādāt līdz Saldus aplim, turklāt bez maksas. Pa ceļam paņemam arī Valdi, kurš nosēdies dažus kilometrus pirms manis, pierunājam šoferi mūs aizvest līdz Druvai, un steigšus dodamies uz startu, kur gaisā redzami vairāki spārni. Ierodamies gluži laikā – virs starta ir vērojamas strauji augošas mākoņu ielas, laikapstākļi sāk izskatīties ievērojami labāki kā iepriekš. Elmāram vinčojoties, pārtrūkst trose, kamēr to labo, visi uz starta ir gatavi un mirkli vēlāk jau viens pēc otra traucas gaisā. Elmārs noķer termāli un, nemaz negriežot, aizlido taisni pret vēju, visu laiku uzņemot augstumu. Nākamais startē Ivars, tad Valdis, mirkli vēlāk arī Robis un tad es. Pirms starta esmu sarunājis, lai Māris mani uzvelk „tā kārtīgi”, tādēļ atkabinos ~ 500m augstumā, krietni pietuvojoties Robim, kurš, neskatoties ne uz ko, ir paguvis jau pamatīgi uzņemt augstumu. Jauka sajūta, kad redzi savus biedrus lidojam pavisam netālu!

Lidošana nu iet visai raiti, ceļ labi un gandrīz visur, debesīs kārtīgi izkārtojušās mākoņu ielas. Necik ilgā laikā esmu jau virs kilometra, strauji virzos tuvāk bāzei, kas šodien ir aptuveni 1700m augstumā. Kad esmu sasniedzis mākoņa apakšu, sagriežos pa vējam un dodos pie nākamā, kur procedūru atkārtoju. Pa ceļam redzu Robi, kurš ir zem blakus „ielas”, Valdis ir tālāk priekšā. Ivaru ieraudzīt īsti tā arī neizdevās. Vienubrīd, kad atrados jau virs Blīdenes, pamanījos ielidot „nepareizajā” mākoņa pusē, t.i., atrados tur, kur zemi klāja tā ēna, kā dēļ cēlājs bija pazudis. Sapratis problēmu, aši devos pretējā virzienā, kur pamanīju ugunskura dūmus un arī priecīgā variometra pīkstēšana nebija ilgi jāgaida. Kad sasniedzu bāzi, ļāvos vilinājumam drusku „iesūkties” mākonī, tad devos tālāk. Gaisā bija būts jau 2 stundas, dažas vajadzības sāka likt sevi manīt. Mēģinot noteikt savu atrašanās vietu, sazīmēju Penkuli un Apguldi, tālumā redzama arī Dobele un Jelgava. Rācijā pa brīdim atsaucas Valdis, kurš tobrīd atrodas kaut kur pie Dobeles. Vēl pēc brīža redzu Kroņauci un Tērveti, kuras virzienā mani nes vējš, tomēr tālāk ir palieli meži, savukārt cēlājs vairs nav tik labs kā iepriekš, mākoņu ielas tālāk izšķīst un vērojamas zilas debesis. Vajadzības jau ir tik spiedošas, ka termālī noturēties varu tikai ar lielu saņemšanos. Kad esmu pārlidojis Kroņauci, nospriežu, ka uz Rīgu vieglāk būs nokļūt caur Kroņauci un dodos atpakaļ šosejas virzienā. Rācijā mēģinu sasaukt Valdi, Ivaru vai Robi, taču, man par lielu izbrīnu, vienīgā atbilde atskan no... Rumbulas lidlauka! Lielie lauki ir silti, tādēļ līdz nosēšanās brīdim planēju prāvu gabalu. Kad kājas skar zemi, GPS rāda 59,9 km pa taisni līdz Druvai – nu ko, jauns personīgais rekords! Saloku mantas, aši noķeru mašīnu un jau pēc nepilnas stundas esmu Jelgavā, kur mani veldzē auksts Tērvetes alus un prieks par šodienas sasniegumu.

Rezultāti:

1. Ivars – 95,81km;
2. Jānis Š. – 67,67km;
3. Valdis – 56,45km;
4. Robis – 46,09km.

22. aprīlis. Krustpils. 2013. gada XC sezonas atklāšana.

Kā sapratāt,  maršrutu sezona "toč" ir sākusies, iespējams, izņemot Daugavpili (ja Guga nav safabricējis Daugavpilī uzņemtās plūdu bildes?!).
Termāļi bija visām gaumēm, no mīnus 3,5 līdz plus 3,7 (cik pamanīju), bet tādi skaisti un izteikti tikai daži, vispār bij jāpamokās. Nedaudz apbēdināja zemā bāze - ap 1,2 km, kas neļāva atslābt. Dabūju pāris reizes arī izlīst no pazemes (ap kādiem 100 - 120 metriem). 
"Agrārijs", kurš atskrūvēja veca pasāta logu man blakus jau 3 minūtes pēc piezemēšanās, sāka ar uzbraucienu ko es te meklējot un vai tās mantas nav zagtas? Pēc īsā kursa noklausīšanās, kļuva uzreiz par labāko draugu, aizveda līdz tuvākajam lielajam ciemam - Vecbebriem, pa ceļam izstāstot īso biogrāfiju, ģimenes lietas, sporta sasniegumus (ja kas, 2- kārtējs Eiropas čempions, laikam, džudo cīņā!),  savus ēšanas - dzeršanas paradumus, antropoloģiskos datus un tādā garā. Un galvenais - cik ļoti vienmēr sapņojis par lidošanu, pat ar izpletni 3x lēcis! 
Nākošais stāsta personāžs ir sirms "sīnis" ar beisboleni pie Vecbebru alus veikala, kurš man paspēja izstāstīt kā jaunībā Liepājā lidojis ar paštaisītu deltaplānu, kuram rāmis veidots no slēpju nūjām!
Autobusā uz Koknesi atlūzu, jo iepriekšējā naktī bija gulēta tik viena stunda. Vispār galva sāpēja jau pirms starta. Mani "nagla" uzpurināja skolas puišeļi, kas nav varējuši izdomāt, kas man tanī lielajā somā. Koknesē mani savāca Erītis (Jānis  Š.). Pasākumā vēl piedalījās Miša (nav precīzu datu, it kā 2x ticis līdz Pļaviņām) un vēl divi maz redzēti adrenalīnisti.

Ivars

Šogad nez kāpēc bijām stipri īsā sastāvā - Valdis, Ivars un mazais Robčiks, kurš tagad vairs nav nekāds mazais Robčiks, bet īstens Rauls! Par to vēlāk. >>

Sezonas noslēguma/atklāšanas pasākums bija ļoti labs. Kas nepiedalījās, tas nokaunās.

13. janvāris. Rumbula. Latvijas čempionāts piezemēšanās precizitātē ar paraplānu.

Ikgadējais Lavijas čempionāts piezemēšanās precizitātē aizritēja ierastajos sala apstākļos, ko šogad, daudzveidībai, papildināja arī neliels sniegs. Sacensībās piedalījās 25. dalībnieki, kuriem savu precizitāti bija jāapliecina 4 lidojumos. Visprecīzākais izrādījās Aivars Ozols, kuram uz papēžiem mina Miša un Krišjānis. Pirmo trīs vietu ieguvēji ieguva arī brīvbiļetes (reģ. maksai) uz gaidāmo LTpiezemēšanās precizitātes čempionātu Traķos. Man šīs sacensības paliks atmiņā ar jaunā spārna (paraplāna) aplidošanu un, protams, jaukiem lidojumiem ziemas blīvajā gaisā. Īpaša uzslava Evitai un tiesnešiem, kas neskatoties uz salu un to, ka paši nelidoja, spēja mērīt un tiesāt mūsu precizitātes un arī neprecizitātes. Visi sacensību rezultāti apskatāmi šeit.

R.Dimiņš