Pīrāgus pārēdušies, ka nebraucat lidot?
30. decembris. Bijām šodien Skrīveros. No paša rīta vēja gandrīz nebija vispār. Pamazām iepūš brāzmas, kuras tad nu mēs mēģinam apseglot. Sāk pūst aizvien stiprāk un lidojumi kļūst ilgāki. Tomēr samērā īsi, jo brāzmainais vējš rada pamatīgas turbulences un neviens nelido ilgāk par 10 minūtēm. Kā teica Andrejs: "lidojumi īsi, bet ar adrenalīnu piesātināti". Video>>

21. un 22. decembrī lidojam Jūrkalnē. Bildes no sestdienas lidojumiem.

2. Latvijas precīzas nosēšanās sacensības noslēgušās sekmīgi. Bildes šeit. Rezultāti>>

8. decembris, Skrīveri. Ierodamies nedaudz pāri deviņiem. Pūš dienvid-dienvidrietumu īvils. Brāzmains vējš kā jau varēja noprast no windguru prognozes. Pirmais lidojums ir brauciens pa amerikāņu kalniņiem, nolaižos turpat kalna augšā un saprotu, ka vējš ir pastiprinājies un kļuvis vēl brāzmaināks. Pēc pusstudas ierodas Adrenalīna komanda. Nolemju startēt no kalna vidus. Jāpilotē ir ļoti aktīvi, jāloca vaļā ausis, pēc brīža jau sērfoju pļavas vidū un vēl brīdi vēlāk jau pie pašas upes. Pēc manis startē Mihails. Pēc lidojuma paskaidro, ka uz zemes esot labāk… Gunārs Š.

31. oktobrī ierodamies Zaķos ap 1400. Tur jau uz maiņām planē 5 adrenalīni, pievienojam savus 3 spārnus. Aiz cieņas pret mums adrenalīni uz brīdi nolaižas ;) Vējš ap 6m/s, grādus 10 šķībs, bet vēl ir iespējams lidot uz Zītariem. Pēc divu stundu lidošanas vējš strauji noplok līdz aptuveni 4m/s. No lielā šoka lielākā daļa pilotu pāriet uz spārnu nēsāšanas vingrinājuma izpildi. Pēc pusstundas vējš pastiprinās un nomaina virzienu – kļūst šķībāks vēl par ~20 grādiem. Lidojums uz Zītariem kļūst izpildāms par 50% un pierāda to lielpilots Roberts Rauls Mačulis. Sāk salt un mēs ar Jāni lidojam zobus sakoduši, izpildam pieskārienus krasta augšai un gaidām kamēr atvilksies Robčiks. Kad tas ir noticis nolemjam vēl palidot. Lielpilots aizlido uz ziemeļu pusi un pierāda, ka arī no turienes ir iespējams nest spārnu. Nu esam nosaluši pa īstam, saule ir norietējusi, katrs ir nolidojis tuvu pie 3 stundām. Gunārs.

21. oktobrī fiziskās aktivitātes Pedvālē. Kas planē no kalna, kas ar velo brauc, daži samērās.

30. augusts, Jūrkalne. Izbraucām no Rīgas sešos, lai laicīgi būtu galā un varētu palidot pēc iespējas vairāk, jo solīja, ka vēlāk vējš taisās sagriezties. Ieradāmies – līst lietus, protams, turklāt vējš pūš no A-DA puses!!! Atguvušies no pirmā šoka nolēmām pagaidīt un pēc brīža arī konstatējām vēja šķībuma cēloni - virs jūras esošie gubu mākoņi virs sauszemes kļuva par milzīgiem CuNim, kuri ar savu sūkšanu "bojāja mums aveni". Pēc stundas gaidīšanas nolēmām aizbraukt paēst, bet, tikko pasūtījuši Zaķos tēju - vējš sagriezies no ZR! Ātri nolikvidējuši pārtiku spērāmies uz stāvkrastu - vējš pareizs, tikai drusku stiprs. Gunārs Š. mēģināja nostartēt un pēc īsa paklupiena attapās krūmā... Pēc stundas gaidīšanas vējš nostabilizējās un kļuva iespējami pirmie starti – tie kam ātrāki spārni un liels Modžo (nejau Ozona) startēja pirmie un, izmantojot akseleratoru, cīnījas dinamiķī, kurš bija ļoti plats (lai nosēstos vajadzēja veikt glisādi patālu jūrā) un augšā arī turbulents (turbulences gan saglabājās visu laiku un nav skaidrs no kurienes tās cēlās). Apmēram 1/2 stundas laikā vējš bija nostabilizējies un arī pārējie piloti jau bija gaisā. Tika lidots ilgi. Veselas 5 stundas, ar īsiem pārtraukumiem pārtikas uzņemšanai un organisma atkritumproduktu izvadīšanai. Kad apnika parastā šļūkāšana šurpu-turpu gar krastu, tika veikti maršruti līdz Zītariem un atpakaļ. Tā kā dinamiskā plūsma bija plata un spēcīga (kāja bija jātur uz akseļa vajadzības gadījumam), lidojot uz Zītariem mums ar Gunāru izdevās pacelties ~ 60m virs kokiem. Savukārt Robčiks (a.k.a. Raull Rodriguez) līdz Zītariem devās vairākkārt. Ap pulksten 19.30 visi bijām zemē UN NE TĀPĒC, KA NEBIJA VĒJA, BET VAIRS NESPĒJĀM – sāpēja mugura, kakls un kājas no "spīdošanas". Godīgi sakot, vēl šodien galva dulla no jūras šņākoņas un šūpošanās… Jānis.

12. augusts, Grīva. Plūsmas bija švakas, dienas pirmajā pusē vēl varēja uzņemt 100m virs atkabes, tad iepūta vējš vēl stiprāk un sāka pārkarst vinča. Ieslēdzām pārtraukumu līdz pieciem un aizbraucām nodžumīt uz Sventes ezeru. Tīrāku ūdeni Latvijā esmu redzējis tikai vannā! Uz turieni jābrauc nirt ar masku, akvalangu utt. Vakarā novērojām gludu gaisu, ar vājām plūsmam, kuras spēja nodrošināt grimšanu -0.3 līdz -0.9m/s. Bija neganti skaisti. Antons nodemonstrēja helikopteru, skaistu SATu un graudspirāli. Parādīja šķībo cilpu, kas no malas izskatījās kā mēģinājums iekrist spārnā… Gunārs.

4. augusts, Grīva. Tie, kuri neaizbrauca, pazaudēja labu lidojamo dienu. Ja runa iet tieši par Grīvu, tad sestdiena bija labākā reize no visām, kurās tur esmu bijis.
Uztaisīju divus nelielus maršrutiņus (~5&10km). Abos salīdzinoši vāji termāļi un kautkur 3m/s vējs apakšā, bet visi 5 augšā. Smuki kumulusi visur, izņemot virs lidlauka tādēļ visi termāļi bija "zilie". Tagad liekas, ka pirmo gabalu lidoju biški pa ātru un otro (dēļ ilgās atpakaļtikšanas) par vēlu, jo pa vidu startēja Sergejs uc. un viņi visi nolidoja krietni garākus gabalus. Skatoties uz trekiem liekas, ka vismaz otrajā lidojumā vajadzēja turēties krietni vairāk pret vēju. Dēļ nelielā vertikālā ātruma pēc katra apgrieziena centos palidot atpakaļ vairāk kā parasti, bet vajadzēja vēl. No otras puses, varbuut arī izspiedu maksimumu, jo pārējiem startētajiem sanāca tīrie ballistiskie sļūcieni. G.

Bildes no Ozone Chabre Open 2007 sacensībām

21. jūlijs. Pūre-Druva-Pūre. Piektdien kristalizējās plāns par jaunas lidvietas ielidošanu pie Pūres. Kādu laiku atpakļ ar Gugu tur atradām ap 1.6 km garu, asfaltētu ceļu. Prognoze šķita labvēlīga un tika nolemts braukt. Interesenti bija mazāk kā parasti. Beigu beigās palika tikai trīs: Gunārs, Roberts un es. Laicīgi nokļuvām Pūrē. BET... Vējš izrādijās ka nav gluži plānotais ziemelis. Kautkādas brāzmas apm 90 gradus pret ceļu. Nedomājot un neiedziļinoties tika pieņemts lēmums braukt uz Druvu. "Tur būs tieši kā vajag". Mani vārgie iebildumi ka cloudstreet ir orientēti ziemeļu virzienā netika uzklausīti. Aizbraucam uz Druvu. Vējš pūš pilnīgi šķērsām. un drusku no muguras:). Brīdi padomājam un izlemjam mēģināt no ceļa otras puses. Tur situācija nav labāka. Bet satiekam Aigaru no Saldus. Tas tur nodarbojies ar groundhandlingu. Ar veco, labo Flying Planet. Rodās ideja izmēģināt Z-D virziena zemes ceļu netālu no Druvas. Pēc maza brīža tur satiekam Saldus Valdi un Gunāru. Parunājamies ar veciem zēniem. Valdis plāno taisīt vēl vienu motoru. Šinī vietā tika izdarīti 4 lidojumi. Man izdevās aizķert termiķi un uzgriezt līdz apmēram 500m. Tālāk netiku :(. Vairāk nekādu pozitīvu rezultātu nebija. Radās doma, ka tomēr vajadzēja palikt Pūrē.
Braucam atpakaļ uz Pūri. Tur izdevās vairāki lidojumi, gan bez lieliem termiķiem. Vieta ir skaista un sķiet ar lielu potenciālu. Līdz vakaram nodarbojāmies ar diezgan ballistiskiem lidojumiem kurus interesantākus padarīja vietējā fermera lūgums pafotografēt vinja zemes īpašumus. Ar to ari nodarbojamies.
Dienas termāli/aktīvo daļu pavadījam pārbraucienos ar mašīnu, bet toties vienas dienas laikā palidojam divās vietās!

20. jūlijs. Ivars: biju piektdien - svētdien Jūrkalnē uz savu ikgadējo plezīrpasākumu. Laiciņš labs. Priekš darba dienas pārsteigums bija, ka piektdien ap pus desmitiem gaisā jau bija pilns obezjaņniks, ieskaitot zviedrus, leišus, Mihailu un citus adrenalīnistus, kuri sākuši lidot jau septiņos. Vispār viss bija diezgan līdzīgi kā pirms nedēļas. Šķībs un viegli brāzmains vējš nemainot virzienu, ļoti nemanāmi pieņēmās spēkā. Pēdējos pilotus – zviedrus karājamies uz vietas pret vēju redzēju vēl gaisā ap sešiem. Es kādu laiku barā paņēmos pa zaķiem, bet tā kā tur atkārtojās tās pašas problēmas ar izmainīšanos un vienam otra sēdināšanu (gaisā bija vidēji kādi 8-10 piloti), izlēmu doties maršrutā. Nu tas bija lebļā. Pārsvarā ļoti komfortabls augstums, ātrums uz vienu  galu vidēji 12, uz otru – ap 40 (maks 51 km/h). Pirmo reizi aiz Zītariem šķībā vēja pēkšņais vājums mani tomēr vienreiz nosēdināja. Par laimi nebija pārāk tālu jāiet līdz Zītaru pļavai, kur varēja nostartēt atkal. Tā es tur, pārsvarā viens pats arī nosērfoju starp Zaķiem un Zītariem. Manam piemēram pēc laika sekoja vēl divi, aiznesās tālu, bet kaut kas tur šiem nebija forši, jo pēc ilgāka laika tie atgriezās tādā kā neģīmī, pie tam viens jau bez ķiveres... Es gaisā kopumā biju tieši 3 stundas, vienu brīdi sev uzliku šādu limitu, jo bija arī citi pienākumi, pie tam nakts nebija īsti izgulēta... Priekš Jūrkalnes nebija arī slikts sasniegtais max augstums – 63 metri (pēc GPS).  

20. maijs Krustpils. Andrejs: Šķiet visi, nu gandrīz visi, palika apmierināti ar labiem lidojumiem. Milzīgs paldies Jānim Šīrem kurš tā vietā lai lidotu pats, palīdzēja pārējiem tikt atpakaļ no maršruta. Apsveicu Ivaru un Valdi ar pirmajiem nopietnajiem maršrutiem!!! Mans ir te, pēc xcontesta sistēmas – 25km.
Ivars Šļivka: Bija, protams, super! Man visi personiskie rekordi un vispārējs pacēlums, kam vajadzētu pietikt až līdz nākamajam vīkendam. Pēc Andreja treka man izskatās, ka distancē viņš tomēr mani ir knapi vinnējis. Viņš ļoti mērķtiecīgi un profesionāli uzreiz laidies maršutā, kamēr es labu laiku biju devies brīvprātīgā mācību komandējumā termāļu apgūšanā un plivinājos visādos veidos kaut kur virs purva maliņas. Laisties projām izdomāju vēlāk.

5. maijs. Plāns braukt uz Daugavpili ātri pajūk, jo prognoze rādās absolūti nepiemērota – 100% makoņainība. Tāpēc braucam uz Druvu, kurai prognozes ir labvēlīgas. >>>

22. aprīlis. Jūrkalne.

15. aprīlis. Īstie termiķi ir atnākuši arī uz Druvu. Visi piloti saņem savus "īstos" pirmos pavasara lidojumus. Ilgāk par 40 minūtēm gan nesanāk lidot.

6. un 7. aprīlī lidojam Jūrkalnē. Pirmā dienā vējš piemērots Zītariem, pirmais startē Roberts, parāda visiem, ka ar standartklases spārnu var lidot un izsisties pret vēju. Pēc brīža pievienojās pārējie, kuri jūtas gatavi lidot šādā vējā. Vakarā prieku nedaudz pabojā melnie naftas pleķi uz spārniem. Nākošā dienā lidojam Zaķos – sen nav bijuši tik ideāli apstākļi! Startējam no krasta augšas un nolaižamies turpat. Lidojot uz Zītariem pamanām naftas pleķus jūrā, par kuriem vēlāk tiek paziņots "Orgāniem".

31. marts. Lidojam Siguldā. Dižie pavasara termāļi vēl nav pamodušies. Vinčojamais ceļš ir 900m īss, pie laba pretvēja var uzvilkties līdz 230m.

25. marts. Nākotnē atkal palidojām diezgan labi un (tā kā bijām 4 lidotāji), tad arī daudz. Lidojumi gan nebija nekādi ilgie, jo pārsvarā visur spieda uz leju. Tādēļ ar vinču varēja uzvilkt tikai biki virs 300m (ja paveicās). Pāvels aizķēra vienu burbuli un kādas padsmit minūtes noturējās gaisā. Visi pārējie lidojumi bija atplanēšana uz starta vietu.

24. marts. Esam Nākotnē. Laiks ir brīnišķīgs, vējs 4-5 m/s. Pulsējošais vējš liek saprast, ka kaut kur atraujas plūsmas. Lidojot tiešām ir jūtamas šauras plūsmas līdz 0,5 m/s. Dienas otrā pusē Valdis lidodams bez variometra kādu brīdi noturas plūsmās. Citiem nekas tāds vairs neizdodas un tāpēc secinam, ka visu termālo veiksmi ir iztērējis Valdis. Andrejam tiek pirmie lidojumi pēc piecu mēnešu piespiedu pārtraukuma.

14. marts. Jūrkalne. Esam nobastojuši skolu, darbu, paņēmuši atvaļinājumu un jau desmitos esam Jūrkalnē. Vējš ir grādus 20 šķībs, mēreni stiprs. Lielāko daļu laika lidojam lielākais pāris metrus virs krasta, brīžiem tikai paceldamies augstāk. Dažs labs nolido 3 stundas. Izmēģinam jaunus šādam vējam piemērotus izmainīšanās noteikumus.

11. marts. Jūrkalne. Visu ceļu uz Jūrkalni braucam cauri lietum un tikai pēc Alsungas lietus pazūd. Virs jūras ir zilas debesis, vējš ir mēreni stiprs, nedaudz šķībs, tādēļ maršruta lidojumi izpaliek.

11. februāris. Jelgava. Kaut ārā temperatūra -15°C, Spārnu piloti vinčojās Jelgavā. Vējš lidlaukam pilnīgi šķērsām un, kaut arī tas nepārsniedz ātrumu pāris metri sekundē, starti iesākumā sarežģīti, vēlāk, vējam norimstot, kļūst ievērojami vieglāk. Pat Andrejs pavilkās uz domu, ka varētu lidot, tomēr vējš pārāk vājš, bet ilgi skriet viņš vēl nevar. No augšas paveras brīnišķīgi skati, īpaši ap saulrieta laiku, tomēr augšā sakarā ar inversiju bieza dūmaka. Pati vinčošanās ir neparasti komfortabla un maiga (pateicoties mūsu labajiem vinčmeņiem un „jaunajai vecajai” vinčai), arī organizācija samērā raita, tāpēc vairums pilotu uzvilkās pat 4 reizes. Ar sniegu klātais lidlauks tik ļoti provocēja uz sportisku „slidināšanos”, ka vakarpusē kāds pamanījās no tā arī noslīdēt...

28. janvāris. Jelgava. Laika prognozes iepriekšējā dienā cerīgas, tāpēc „Spārnu” piloti devās uz Jelgavu cerībā mazliet palidot. Laika Dievs mūs nepievīla – sanāca ļoti laba lidojamā diena, kuras laikā Ivars iemēģināja savu jauno inventāru, Pāvels nolēma mainīt spārnu, bet Andrejs, kurš pagaidām vēl nelido, trenēja savas vinčmena prasmes. Vējš, kurš no rīta nebija lielāks par 5m/s vakarpusē pierima pavisam, tāpēc vinčojās arī mūsu mazāk pieredzējušie piloti.